Starptautiskā Migrācijas organizācija šomēnes paziņoja, ka migrantu un patvēruma meklētāju, kas kopš 1. janvāra ieradušies Eiropā, skaits pārsniedzis miljonu. Vairāk nekā 970 tūkstoši Eiropā nokļuvuši, pārpildītos un tāliem kuģojumiem nepiemērotos peldlīdzekļos šķērsojot Vidusjūru un Egejas jūru. Bīstamā kuģojuma laikā šogad noslīkuši vismaz 3695 migranti, kas ir par 400 vairāk nekā pērn.
Vairākumā gadījumu migrantu pirmais galamērķis bija Dienvideiropas valstis Grieķija (821 tūkstotis) un Itālija (150 tūkstoši). Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) noteikumiem migrantiem jālūdz patvērums pirmajā ES dalībvalstī, kuras robežu tie ir šķērsojuši. Tomēr vairākums no viņiem devās tālāk, lai nokļūtu iebraucējiem draudzīgākās Rietumeiropas un Ziemeļeiropas valstīs.
Nozīmīgs pavērsiens bija Vācijas kancleres Angelas Merkeles paziņojums, ka viņas valsts uzņems ikvienu patvēruma meklētāju no pilsoņkara un terorisma plosītās Sīrijas. Atsevišķu Eiropas valstu līderi vēlāk to izmantoja, lai vainotu Vāciju un personīgi A. Merkeli migrantu krīzes izraisīšanā. Neraugoties uz aizvien pieaugošo Vācijas sabiedrības neapmierinātību, A. Merkele uzstāj, ka viņas lēmums bijis pareizs.
Migrantu krīze ir nopietns pārbaudījums ES vienotībai, un pagaidām 28 valstu bloks nav nodemonstrējis, ka spēj kopīgi stāties pretī šim izaicinājumam. Sevišķi spilgti izgaismojušās Rietumeiropas un Austrumeiropas valstu domstarpības. Pēc tam, kad ES vadība nāca klajā ar plānu, kas paredz pārvietot daļu no Grieķijā un Itālijā nonākušajiem migrantiem uz pārējām dalībvalstīm, tieši austrumeiropieši visskaļāk iestājās pret šo ieceri.
ES solidaritāti neveicināja arī atsevišķu valstu lēmums atjaunot robežkontroli un izbūvēt robežžogus uz savienības iekšējām robežām, tādējādi apdraudot vienu no ES lielākajiem sasniegumiem - pārvietošanās brīvību.
Galēji labējie spēki uz migrantu krīzes rēķina audzējuši politisko kapitālu, baidot vēlētājus ar šausmu stāstiem par iebraucēju apdraudēto Eiropas identitāti un mudinot likvidēt Šengenas zonu. Tādējādi tie tīši vai netīši kļuva par Kremļa ieroci informatīvajā karā pret «grimstošo» Eiropu.