Savukārt mūsdienās Līgo nakts vairs netiek svinēta astronomiski īsākajā naktī, kas ir 20. vai 21. datumā, kā nu kuro reizi. Svinēts tiek kristīgās baznīcas noteiktajā 24. jūnijā, kas atbilst Jāņa Kristītāja dzimšanas dienai. Līdz ar to rodas jautājums, kura tad ir īstā līgošanas un Jāņu svinēšanas diena?
Bijušais žurnāla Ilustrētā Zinātne galvenais redaktors, erudīts un filozofs Vents Zvaigzne stāsta, ka, visticamāk, senatnē Jāņu svinēšana pakārtota pļaušanas darbu paveikšanai un pāris dienas šurpu turpu ap astronomisko īsāko nakti lielu lomu nav spēlējušas.
«Parasti auglības svētkus svinēja, kad tika nopļauts siens. Savukārt kristietība piekārtoja svētkus jau esošajiem pagānu un citu ticību svētkiem. Teiksim, to, ka Kristus dzimšanas diena jāsvin 25. decembrī, izlēma baznīcas komisija kādā 4.-5. gadsimtā. Līdz tam šādi svētki pat īsti netika svinēti. Savukārt par Jāni Kristītāju bija zināms, ka viņš ir aptuveni sešus mēnešus vecāks par Jēzu, attiecīgi viņa dzimšanas diena tika noteikta kā 24. jūnijs. Te nu parādās jautājums, vai tam Jānim, kas latviešiem rūpējas par auglību, ir kāds sakars ar Jāni Kristītāju, un, ja ne, tad kas ir šis par Jāni, vai viņš ir eksistējis arī pirms kristīgās ticības ieviešanas Latvijā,» teic V. Zvaigzne
Runājot par datumiem, jāņem vērā, ka Gregora kalendārs pie mums ir spēkā vien simts gadu, pirms tam bija Jūlija kalendārs, un pēc šā kalendāra Jāņi vispār tika svinēti jūnija vidū - šobrīd Jūlija kalendāra nobīde ir 14 dienas. Vents Zvaigzne uzskata, ka senie latvieši nav bijuši diez ko precīzi svētku svinētāji un varēja svinēt katru gadu ar dažu dienu nobīdi uz vienu vai otru pusi.