oktobrī Dailes teātrī pasludināsim jaunu Latvijas valsti,» Lūsēns, protams, joko. Bet jau nopietni turpina, ka «koncerts būs vairāk nostalģisks, atceroties sajūtas, kādas man bija, šīs dziesmas radot un domājot, ka kādreiz mums varbūt būs pašiem sava valsts un paši būsim saimnieki. Dzimtenes mīlestība pie manis ir atnākusi caur klusu, mierīgu apjausmu un ģimenisku sajūtu. Tā nenāk maršējot» - tā Lūsēns. Un piebilst: «Ja cilvēki vairāk pievērstos savai mājai, sētai, ģimenei un mazāk ietu piketēt, jēga būtu daudz lielāka. Paradokss ir, ka saimnieki esam, bet saimniekot nemākam,» viņš teikto argumentē, izstāstot par vīru, kura uzņēmums Smiltenē caurām diennaktīm gatavo no ceļmalas kārkliem šķeldu, ko sūta... uz Zviedriju. «Bet Latvijā? Pērkam Krievijas gāzi un sildām kosmosu.»
«SIA Latvijas valsts»
Atgriežamies pie patriotisma jūtām, kuras caurauž daudzas no koncertā iekļautajām dziesmām: savulaik grupai Zodiaks komponētās Tautas laiks, Taisnība, Māmuļai Latvijai, Daugava un citas. Kā stiprināt patriotismu šodien, kad daudziem zūd ticība nākotnei un tik daudzi, vīlušies cerībās, brauc prom? «Protams, cilvēki meklē stabilitāti un drošību par rītdienu. Globāli tā ir viena no svarīgākajām cilvēka dzīves pozīcijām. Taču pārāk daudz, arī televīzijā un radio, dzirdu: «Mēs ticam, ka būs labāk, mēs ceram, ka krīze pāries.» Ir sajūta, ka mēs gaidām no kāda. Abstrakti: no Dieva, no valdības. Kāds mums kaut ko iedos, garantēs, mainīs. Bet kad paši ķersimies klāt un sāksim pārrevidēt savu saimniecību, ko sauc par Latviju? Kad sapratīsim, ka nauda ir, tikai jāprot salikt pa pareizajiem plauktiņiem un racionāli izmantot?»
Lūsēna jautājumi nav tikai retorika. Viņam ir savs, argumentēts viedoklis. Piemēram, ja «nodoklis palielinās, bet pakalpojums samazinās - tas kaut kā neiet kopā. Nodoklis ir mūsu nauda, ko uzticam valstij par noteiktu funkciju pildīšanu. Ja šī «SIA Latvijas valsts» jau gandrīz divdesmit gadu nespēj tikt galā ar saviem uzdevumiem, tad acīmredzot jāmaina valsts pārvaldes mehānisms. Es redzu, ka šitas nekam neder - šī nenormālā partiju sistēma un cilvēku deleģēšana amatos, kur viens cilvēks var būt ministrs visdažādākajās jomās. Iedomājies, ka teātra administratorei liktu būt gan par aktrisi, gan mūzikas daļas vadītāju, vadīt mārketingu un vēl būt par bufetnieci!? Katrā jomā vajadzīgi profesionāļi ar skaidrām, vienkārši definētām programmām un prioritātēm. Bet vai mums ir tāda kultūras programma, kur uz divām lapiņām viss pateikts? Varbūt Latvijas institūta funkcijas varētu deleģēt kultūras darbiniekiem vai sportistiem, jo viņi šīs funkcijas veic vistiešākajā veidā»?
Pulciņa viedoklis
Varbūt komponistam pēdējais laiks pašam iet politikā? Viņš tikai nosmej: «Mani neņems. Es daudz domāju, bet nepiedalos pulciņos, kuri aizstāv tikai vienu sava pulciņa viedokli.» Arī jaunas atmodas ideju viņš noraida, jo «nav nekādas krīzes. Ir vienkārši jāpārvērtē, jāierauga Latvijas iespējas. Būtu arī labi, ja Latviju uzkoptu nevis tikai vienreiz gadā Lielajā talkā, bet katru dienu paceltu to pudeli ceļa malā,» teic komponists, kurš laukos bieži vien savācot izmētātās pudeles. Domājot par visu, viņš savās dziesmās iekodējis gan romantiku, gan smeldzi, gan laika paradoksus. Savulaik viņa grupa Zodiaks bija latviešu popmūzikas avangardā. Tagad vērts atgriezties pie šīm dziesmām jaunā skanējumā J.Vaivoda aranžējumā. Pašlaik Lūsēns jau veido jaunu programmu, līdzīgu kā Mazu brīdi pirms, kurā dziesmas ar Plūdoņa un Skalbes dzeju dziedāja K.Zadovska un I.Pētersons. Turpinājums top kopā ar Zigfrīdu Muktupāvelu un Liepājas zvanu ansambli.#
Labvakar Latvija
J.Lūsēna muzikālais vakars.
Mīlestībai un tēvzemei veltītās dziesmas izdziedās un izspēlēs Dailes teātra aktieri.
2.X plkst.19, 3.X plkst.18