Ieskatoties kartē, kurā apkopoti dati par elektroenerģijas izmantošanas efektivitāti, redzams - liela Āfrikas daļa šajā ziņā atgādina teju tuksnesi. Tas ietekmē ne tikai šo valstu ekonomikas attīstību, bet arī veselības aprūpes sistēmu, izglītību, ikdienas dzīves līmeni, lielai daļai kontinenta iedzīvotāju tā arī neļaujot izkļūt no nabadzības.
Piemēram, Tanzānijā, kur ir aptuveni 40 miljoni iedzīvotāju un bagāti dabas resursi, tikai 14% lieto elektrību, konferencē par enerģētikas attīstību sacīja šīs valsts prezidents Jakaja Kikvete. «Taču mūsu valstī ir milzīgas potences elektroenerģijas ražošanai, ne tikai nafta, bet jo īpaši atjaunojamās enerģijas avoti - saule, biomasa, ūdens,» prezidents turpināja un uzsvēra, cik nozīmīgs partneris enerģētikas attīstības jomā Āfrikai ir Eiropas Savienība.
Patlaban ES plāno ieguldīt piecus miljonus eiro Āfrikas Atjaunojamās enerģijas programmā, kas tiks apgūti nākamo triju gadu laikā. Taču tā ir tikai daļa no šīs programmas, kura paredzēta līdz 2020. gadam. Viens no ES un Āfrikas kopīgajiem plāniem ir jaunu hidroelektrostaciju celtniecība uz Senegālas upes. Ieguvējas būs trīs valstis - pati Senegāla, kā arī Mauritānija un Mali, vienas no nabadzīgākajām Āfrikas valstīm.
Apzinoties šo lielo tirgu, vairākas ES valstis jau nopietni gatavojas tā apgūšanai. Piemēram, Vācijas Federālās ekonomiskās kooperācijas un attīstības ministrijas paspārnē esošā GTZ (Tehniskās sadarbības organizācija), kas attīstības sadarbības jomā strādā visā pasaulē, lepojas ar vairākiem atjaunojamās enerģijas projektiem.
«Vācijas kompānijas vēja enerģijas jomā ir pasaules līderes. Bet, kad ir runa par saules enerģiju, tad mums līdzīgu vispār nav,» uzskata Jenss Drillišs, GTZ enerģētikas eksperts. «Cenšamies veicināt lokālās elektrostacijas, jo tām ir lielāka ekonomiskā efektivitāte un mazāk izmaksu.»
Taču arī Latvija gatava iesaistīties enerģētikas programmās. Ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, piedaloties paneļdiskusijā par enerģētikas jautājumiem, piedāvāja mūsu valsts gūto pieredzi, apgūstot dažādu enerģijas avotu izmantojamību.
Āfrikai aktuāla tā pati problēma, kas Latvijai, - reģionālā sadarbība enerģētikā, tāpēc pieredze par Latvijas iesaistīšanos Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plānā var noderēt, uzskata ministrs.