Tanzānijā uzietās krokodila fosilijas liecina, ka plēsoņas spējuši izaugt līdz pat septiņarpus metru gari. Kā jau var noprast, tik lieli dzīvnieki maltītē notiesājuši ikvienu, kas pagadījies tuvumā. Arī cilvēkus. Zinātniekiem pat izdevies šajā reģionā atrast cilvēkveidīgo būtņu kaulus, uz kuriem palikušas krokodilu zobu pēdas. Tas pamudinājis ar trīsstūrveidīgiem ragiem apveltīto dzīvnieku nodēvēt par Crocodylus anthropophagus, kas latīņu valodā nozīmē krokodils - cilvēkēdājs.
Analīzes rāda, ka tas dzīvojis vēl pirms 1,84 miljoniem gadu, kad cilvēki jau bija atšķēlušies no šimpanzēm. Lai arī senais plēsējs bija aptuveni tikpat liels, cik Nīlas krokodils šodien, cilvēkveidīgās būtnes tolaik bija mazākas par Homo sapiens, tātad vieglāks upuris.
Kaulus pirms trīs gadiem atrada Serengeti līdzenumā - vietā, kur iepriekš izraktas cilvēku priekšteču fosilijas, darbarīki un citi priekšmeti, kas stiprināja teoriju, ka cilvēce radusies Āfrikā. Arī šoreiz pētniekiem bija dubults ķēriens, jo aptuveni simts metru attālumā no krokodila fosilijām bija divu cilvēkveidīgu būtņu skeleti, kuru kājas kaulos bija palikušas plēsoņas koduma pēdas. «Es nevaru garantēt, ka šie krokodili nogalināja cilvēkus, taču tie noteikti koda viņiem,» žurnālam New Scientist saka mugurkaulnieku paleontologs Kristofers Brošū no Aiovas universitātes, kurš vadīja fosiliju izpēti.