Pirmais no piedāvājumiem paredz atstāt tādu pašu līmeni, kāds ir šobrīd - 360 eiro -, bet kāds cits variants sola minimālās algas palielināšanu līdz 375 eiro. Kā zināms, šogad minimālā mēneša darba alga valstī pieauga no 320 līdz 360 eiro.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis (Vienotība) Dienai nevēlējās komentēt labklājības ministra paziņojumu, jo pirmdien esot plānota diskusija par turpmāko nodokļu politikas attīstību Latvijā, «tāpēc negribu teikt ne jā, ne nē, ne melns, ne balts». Viņaprāt, minimālās algas celšana jāvērtē vienlaikus ar citiem risinājumiem: «Sociāldemokrāti runā par progresīvo ieņēmumu nodokli, bet Latvijā lielo algu saņēmēju daļa ir tik neliela, ka progresivitāte neko lielu neietekmēs. Svarīgāk ir paaugstināt [ar iedzīvotāju ienākuma nodokli] neapliekamo minimumu mazo algu saņēmējiem, jo tam būs efekts.» Jau notikusī minimālās algas celšana šogad bijis pareizs solis, tomēr «nedrīkst arī algas sa-blīvēt» ap minimālo algu, uzsvēra deputāts.
Diena saņēma Ekonomikas ministrijas (EM) viedokli - tā uzskata, ka minimālo mēneša darba algu valstī no 2016. gada ir iespējams paaugstināt līdz 375 eiro. Vienlaikus nepieciešams paaugstināt arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu mazo algu saņēmējiem, kas ierobežotu kopējo darbaspēka izmaksu kāpumu uzņēmēju konkurētspējas saglabāšanai. «Pašlaik Latvijā zemas darbaspēka izmaksas joprojām ir konkurētspējas priekšrocība, tāpēc minimālās algas celšana var radīt negatīvu ietekmi uz uzņēmēju konkurētspēju. Tā palielina uzņēmēju darbaspēka izmaksas un vēlmi izvairīties no nodokļu nomaksas, samazinot darba ņēmēju nostrādātās darba stundas. Vienlaikus ir vairāki faktori, kuru dēļ minimālās algas celšana ir atbalstāma. Pirmkārt, minimālās algas pieaugums tiešā veidā palielina mazo algu saņēmēju pirktspēju, pozitīvi ietekmējot iekšējo pieprasījumu, kas pēdējos gados balsta ekonomikas izaugsmi. Otrkārt, tas veicinās algu tuvināšanos ES vidējam līmenim, kas ir viens no instrumentiem emigrācijas plūsmas samazināšanai. Treškārt, algu pieaugums var kļūt par nopietnu stimulu jaunu konkurētspējas priekšrocību radīšanai, kā arī veicināt inovāciju un investīcijas jaunajās tehnoloģijās, lai samazinātu izmaksas un palielinātu ražošanas resursu produktivitāti,» norāda EM.