Nākamais demisijas kandidāts pēc Roņa, spriežot pēc ažiotāžas varas partiju atbalstošajos masu medijos, piesaistoties Delnai un KNAB, ir Žaneta Jaunzeme-Grende. Valstī, kurā pat vidēju pašvaldību speciālisti vai katru otro nedēļu kursē pieredzes apmaiņas braucienos uz dažādākajiem ģeogrāfiskajiem punktiem, kultūras ministres brauciens uz Austrāliju ir kļuvis par nepiedodamāko tēriņu visu krāsu un politisko pārliecību liekuļiem.
Saprastu, ka zemkopības ministra ceļojums uz Antarktīdu varētu izsaukt neizpratni, bet kultūras ministres brauciens uz Austrāliju, kur mīt daudzi mūsu tautieši, nav nekas nenormāls. Vasarā ministre, ja vien būs savā vietā, plāno apciemot tautiešus Krievijā. Diez vai tas ievērojami atšķirsies izmaksu ziņā, bet skaidrs, ka par to neviens nebļaus. Protams, no PR viedokļa bija labāk vīru atstāt mājās. Tomēr diez vai lielākais sviests mūsu valstī ir ministres brīnumainais ceļojums uz Austrāliju.
Drīzāk pēc tautu tracinošās algu celšanas lielo uzņēmumu priekšniekiem, kamēr pārējie pastāv pie ratiem, vajadzēja kādu, uz ko novērst uzmanību. Nedomāju, ka varam gulēt mierīgi, ja mēs - sabiedrība kā akcionārs - esam pieņēmuši darbā cilvēkus ar algu divi tūkstoši latu, lai viņi atbildētu un pārvaldītu valsts uzņēmumus ar desmitiem miljonu latu apgrozījumu. Bet ir skaidrs, ka Jaunzemes-Grendes brauciens bija tieši laikā, lai novērstu lielgabalu uguni uz to.
Bez šīs mazās sakritības laikā Jaunzemes-Grendes graušana, protams, ir pastāvīga tendence kopš ministres darba sākuma, ko redz visi. Žanetas Jaunzemes-Grendes neveiksmīgā komunikācija ar nozari, kuras pārstāvji bieži vien ir kulturāli kādā šī vārda dziļākajā nozīmē, bet ne jau nu sadzīves komunikācijas ziņā, ir darījusi savu.
Ievainots ministrs ir ērts mērķis. Tagad pat vietējie ražotāji ir sākuši pārmest Žanetai Jaunzemei-Grendei, ka Nacionālās bibliotēkas parketa grīdu klās nevis Latvijas ozols, kā pienāktos, bet Kanādas kļava. Labi, ka bibliotēkā netiek novietots izbāzts ķengurs. Tomēr, ja nopietni, tiešām, kurš gan cits, ja ne ministre no Nacionālās apvienības, kas turklāt pati nākusi no uzņēmēju vides, būtu varējis iestāties nacionālās ekonomikas - starp citu, arī nacionālās kultūras daļas - aizstāvības pozīcijās. Vismaz šādā simbolu līmenī. Ja pat Nacionālajā apvienībā nav populāras ekonomiskā patriotisma idejas, laikam ir lieki runāt par vietējā biznesa aizstāvību Latvijas politikā vispār.
Katrā ziņā Žanetai Jaunzemei-Grendei ir ne tikai komunikācijas problēmas, bet sen ir vajadzīgs īsts krīzes komunikācijas plāns. Nacionālajai apvienībai ir jāsaprot, ka Žanetas Jaunzemes-Grendes kļūdas tiek pastāvīgi izmantotas, lai demonstrētu, ka šī partija nav cienīga ieņemt lielāku pārstāvniecību valdībā.