«Šobrīd ministrijām paveicies, ka ir bezdarbs un cilvēki pie savām vietām turas,» saka personāla atlases eksperte, uzņēmuma Talentor Latvia direktore Katrīna Ošleja. Ņemot vērā pēdējā laikā piedzīvotās pārmaiņas valsts pārvaldē, rotācija neesot pārāk liela. Katras ministrijas prestižs darba meklētāju vidū atšķiras. «Piemēram, Ārlietu ministrija vienmēr skaitījusies ļoti prestiža, jo darbinieki bieži var doties uz ārzemēm,» teic eksperte. «Pašreizējā ekonomiskajā situācijā valsts un pašvaldību iestādēs ir grūti runāt par motivējošu atalgojuma sistēmu,» saka R. Beinarovičs. Vienlaikus viņš uzsver, ka atalgojuma sistēmā ir pārāk lielas «šķēres». Dažādu ministriju vecākie referenti var saņemt algas, kas atšķirsies pat līdz 300 latiem.
Vides ministrijā (VM) darbinieku rotācija šogad sasniegusi 20%, tomēr valsts sekretārs Guntis Puķītis uzskata, ka pašreizējos apstākļos tas ir samērā labs rādītājs, jo tajā ietilpst gan atlaistie, gan pieņemtie darbinieki. Vienlaikus viņš atzīst, ka galvenais iemesls darbinieku mainībai ir motivācijas trūkums. «Vienotā atalgojuma sistēma ir izlīdzinājusi atalgojuma robežas vienādām amata kategorijām, tomēr valsts pārvaldē noteiktais atalgojums nav konkurētspējīgs.
Atalgojuma robežu noteikšanu G. Puķītis uzskata par pašlaik vienīgo vienotās atalgojuma sistēmas plusu. Sistēmas noteiktais bonusu trūkums rada tās neelastīgumu. «Vides ministrijā veiktā darbinieku optimizācija ir rezultējusies ļoti augstā darbinieku noslogotības līmenī. Piemēram, darbinieki, kuri strādā pie 2011. gada valsts budžeta projekta, bieži strādā arī brīvdienās un naktīs,» stāsta valsts sekretārs.
Valsts kancelejas (VK) vadītāja Gunta Veismane uzskata, ka vienotā atalgojuma sistēma ir godīga un katrs saņem, cik pats ir pelnījis. «Sistēma balstās uz to, kas esi un cik labi vari izdarīt. Tā ierobežo vadītāju patvaļu,» viņa saka. Tomēr arī VK vadītāja atzīst, ka par motivāciju valsts sektorā šobrīd ir sarežģīti runāt.
Kā lielāko mīnusu ministriju valsts sekretāri uzsver motivējošu finanšu instrumentu trūkumu. «Tas vieš nemieru par to, ka šo divu gadu laikā mēs varam pazaudēt labus, kvalificētus darbiniekus,» nobažījies ir R. Beinarovičs. Arī M. Bičevskis norāda, ka pieejamie resursi ne vienmēr var nodrošināt profesionālus darbiniekus. Viņš cer, ka nākamgad paredzētā piemaksa 30% apmērā, ko drīkstēs maksāt 10% darbinieku, ļaus radīt papildu motivāciju.