Par to signalizēja Ukrainas militārās vadības vakardienas paziņojums, ka naktī, kad Minskā norisinājās miera sarunas, Austrumukrainas separātistu kontrolētajās teritorijās no Krievijas iebraukuši aptuveni 50 tanku, 40 bruņutransportieru un 40 raķešu sistēmu.
Nepiešķirs autonomiju
Vācijas kancleres Angelas Merkeles un Francijas prezidenta Fransuā Olanda ierosinātās sarunas, kurās piedalījās arī Ukrainas prezidents Petro Porošenko un Krievijas prezidents Vladimirs Putins, sākās trešdienas vakarā un noslēdzās tikai ceturtdienas priekšpusdienā. Kāds pēc tam sociālajā tīklā Twitter ironizēja, ka Minskas tikšanās beigusies ātri, ja salīdzina ar Deitonas miera sarunām (tajās vienojās par Bosnijas kara pārtraukšanu), kas ilgušas trīs nedēļas.
Sarunās iesaistīto valstu pārstāvji, kuri bija līdzās līderiem, vēlāk medijiem atstāstīja, ka tikšanās aizvadīta nokaitētā gaisotnē. P. Porošenko, acīmredzot neapmierināts ar V. Putina nostāju atsevišķos jautājumos, vairākkārt pameta sarunu telpu. Divas stundas pirms sarunu noslēguma viņš pat paziņoja, ka Krievija Ukrainai uzspiežot «nepieņemamus» nosacījumus.
Tomēr jau nedaudz vēlāk pienāca ziņas, ka sarunas beigušās ar vienošanos. Līderu četrotne kopīgā deklarācijā paziņoja, ka pilnībā respektē Ukrainas suverenitāti un teritoriālo nedalāmību (tajā pašā laikā nepieminot Krievijas anektēto Krimas pussalu) un pieliks visas pūles, lai atrisinātu konfliktu Austrumukrainā.
Dokumentam bija pievienots arī rīcības plāns miera ieviešanai. Tas paredz, ka svētdien pusnaktī Austrumukrainā karojošajiem Ukrainas spēkiem un Maskavas atbalstītajiem separātistiem jāpārtrauc uguns un ne vēlāk kā divas dienas pēc tam jāsāk atvilkt smagā artilērija. Kijevas atbalstītajiem spēkiem tā jāatvelk 50-70 kilometru no pašreizējās frontes līnijas, bet promaskaviskajiem kaujiniekiem tādā pašā attālumā no frontes līnijas, kāda pastāvēja pērn septembrī, kad noslēdza iepriekšējo pamieru.
Rīcības plānā arī teikts, ka separātistu kontrolētajās teritorijās jāsarīko vēlēšanas saskaņā ar Ukrainas likumdošanu un Ukrainas valdībai līdz gada beigām jāpieņem jauna valsts konstitūcija, kas paredzētu Ukrainas decentralizāciju un īpaša statusa noteikšanu Doņeckas un Luhanskas apgabalam. P. Porošenko norādījis, ka tas nenozīmē autonomijas piešķiršanu separātistu kontrolētajām teritorijām.
Miera ceļa kartē iekļauta arī P. Porošenko prasība atjaunot Kijevas kontroli pār Ukrainas un Krievijas robežas posmu, kuru pašlaik kontrolē separātisti un caur kuru Austrumukrainā no Krievijas puses regulāri ieplūst kaujinieki un bruņojums. Tomēr tas varēšot notikt tikai pēc vēlēšanām un vienošanās ar Doņecku un Luhansku.
Neatslābināt spiedienu
Pēc sarunām P. Porošenko paziņoja, ka, par spīti uz Ukrainu izdarītajam spiedienam, tā neesot pakļāvusies «ultimātiem». «Galvenais, kas tika sasniegts, ir beznosacījumu pamiers, kam jāsākas naktī no sestdienas uz svētdienu,» Ukrainas prezidentu citē Deutsche Welle.
Krievijas prezidents V. Putins žurnālistiem sacīja, ka tā nav bijusi «labākā nakts manā mūžā», bet beigu beigās esot panākta vienošanās par visiem galvenajiem nosacījumiem. Atbildot uz jautājumu, kāpēc sarunas ieilga, viņš novēla atbildību uz Ukrainas delegāciju. «Tas notika tāpēc, ka Kijevas varasiestādes joprojām atsakās no tiešiem kontaktiem ar Doņeckas un Luhanskas tautas republiku pārstāvjiem,» sacīja V. Putins.
A. Merkele pēc sarunām slavēja P. Porošenko, kurš «darīja visu, lai panāktu iespēju izbeigt asinsizliešanu», un V. Putinu, kurš esot izdarījis spiedienu uz separātistu vadītājiem, lai tie piekristu pamiera nosacījumiem. Vācijas kanclere sacīja, ka Ukrainai ir parādījies «cerību stars», bet atzinās, ka viņai nav ilūziju, jo esot jāizdara vēl daudz, lai Ukrainā iestātos patiess miers.
Ceturtais sarunu dalībnieks Francijas prezidents F. Olands paziņoja, ka panāktā vienošanās ir «atvieglojums Eiropai» un «cerība Ukrainai».
Arī Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidents Donalds Tusks uzskata, ka Minskas vienošanās sniedz cerību, bet īstais pārbaudījums būšot pamiera ievērošana dzīvē. ES ārlietu vadītāja Federika Mogerīni izteikusies, ka piektdien notiekošajā ES dalībvalstu vadītāju samitā, visticamāk, neapspriedīs sankciju pastiprināšanu pret Krieviju, vēsta Reuters.
Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons aicināja neatslābināt spiedienu uz V. Putinu, uzsverot, ka Krievijas prezidenta rīcība apliecinās viņa patiesos nodomus. «Nozīme būs tam, kas notiks īstenībā, nevis vārdiem dokumentā. Mums ir skaidri jāparāda Putinam, ka mēs nemainīsim pašreizējās sankcijas, kamēr nemainīsies viņa uzvedība.»
Starptautiskais Valūtas fonds ceturtdien paziņoja, ka turpmākajos četros gados Ukrainai izsniegs 15,5 miljardus eiro apmaiņā pret «ekonomisko reformu programmu», ko esot apsolījusi Kijeva.