«Nepieļauju domu, ka Rīgas _Dinamo_ nākamgad varētu nebūt,» apkārt klīstošās runas kategoriski noliedz kluba galvenais akcionārs ITERA Latvija prezidents Juris Savickis. Par _Dinamo_ nākotnes perspektīvu un kluba vadības redzējumu uz padarīto sarunā ar Savicki.
Vai runām par ITERA iespējamo atteikšanos no Rīgas Dinamo finansēšanas tiešām nav nekāda pamata?
Par 95-99 procentiem varu apgalvot, ka sadarbība turpināsies. Viens procents jau vienmēr ir jāatstāj. Domāju, ka arī jauno līgumu ar ITERA mēs parakstīsim uz trijiem gadiem. Par šo jautājumu man ar draugiem Maskavā vēl būs sarunas, bet nav nekādu pazīmju, kas norādītu uz sadarbības pārtraukšanu. Tiesa, man būs jāmeklē argumenti, lai paskaidrotu, kāpēc Latvijas valsts un privātajiem uzņēmumiem ir tik maza interese par tādu preci kā Rīgas Dinamo. Būs arī jāskaidro Igoram Makarovam, kurš ir noteicošais šajā spēlē, ka Latvijas valsts nav gatava uzturēt Dinamo.
Latvija šo projektu bez finanšu injekcijas no ārpuses varētu pavilkt?
Tādām kompānijām kā Latvenergo, Latvijas dzelzceļš un Latvijas valsts meži katrai ieguldot pa diviem līdz trijiem miljoniem latu, kā arī piesaistot vēl privātos, Latvijai uzturēt Dinamo nebūtu nekādu problēmu. Ar šādu finansējumu projekts būtu cildenāks, stabilāks un valstiskāks. Tas ir vieglprātīgi - uzskatīt Dinamo par biznesa projektu. Biju iedomājies, ka Latvijas valsts vadītāji ar laiku pārliecināsies, ka Dinamo tautai ir vajadzīgs. Man, piemēram, redzot cilvēku emocijas arēnā, izdotās naudas nemaz nav žēl. Diemžēl ar skatītāju atbalstu, kuri klātienē apmeklē spēles, robus budžetā aizpildīt nevar. Parēķinājām, ka visās spēlēs jābūt anšlāgam un biļešu cenai no 50 līdz 70 eiro, lai izietu pa nullēm. Šajā ekonomiskajā situācijā piedāvāt šādas biļešu cenas nebūtu prātīgi.
Ir vēl citi veidi, kā nosegt izdevumus?
Bijuši piedāvājumi izlaist akcijas. Tās varētu iegādāties ikviens no līdzjutējiem, bet, nopērkot akcijas, cilvēki rēķinās ar peļņu nākotnē. Dinamo gadījumā piedāvāt akcijas bez reāla seguma iegūt dividendes nebūtu tālredzīgs solis.
Dibinot Dinamo, bija cerība, ka pēc trijiem gadiem klubs varēs izdzīvot bez ITERA naudas?
Tā gluži nebija. Makarovam es skaidroju, ka cīnīšos par to, lai ar katru gadu ITERA daļa samazinātos.
Kā ir realitātē?
Ir tā, ka ITERA pienesums gandrīz vai palielinās. Jāatzīst, ka pirmsākumos mēs bijām pārlieku optimistiski noskaņoti. Es, Koziols, Kalvītis, arī Lipmans piedalījāmies pirmajās sanāksmēs, kopā rēķinājām, vai tad tiešām no sponsoriem mēs nevarēsim dabūt piecus miljonus eiro. Vēl ITERA iedos piecus miljonus, un tad jau pietiks. Izrādījās, ka mēs no sponsoriem varam iegūt tikai vienu miljonu. Acīmredzot arī krīze mūsu plānos ieviesa korekcijas.
Atbalsts nav tik liels, kā bija cerēts?
Jā, bet, no otras puses, sponsoru interese ir palielinājusies, tomēr mēs neesam gatavi ņemt jebkuru naudu. Mums ir svarīgs Dinamo imidžs.
Piedāvātās summas ir lielas?
Pāris miljonu.
Vienubrīd aktualizējās runas par Dinamo kā par tautas komandu. Vai cerējāt saņemt naudu arī no valsts budžeta?
Domāju, ka tas ir tehnisks jautājums - no budžeta vai lielie uzņēmumi ieskaita naudu. Saprotu, ka valdībai pašreizējā situācijā to būtu grūti izdarīt, tomēr Latvenergo, piemēram, gada peļņa ir 20-30 miljoni latu. Tas ir simtprocentīgi Latvijas uzņēmums, bet to nevar attiecināt uz ITERA Latvija.
Rīgas Dinamo KHL paraugs ir vairākās jomās, piemēram, spēļu organizēšanā esam tuvāk rietumiem, uz kurieni līga tiecas. Vai, nonākot smagā finansiālā situācijā, KHL nesniegtu atbalstu, kā tas ir ar NHL grūtībās nokļuvušajiem klubiem. Mērķējot uz rietumiem, tas tomēr būtu trieciens, ja Rīgas Dinamo pazustu no KHL kartes?
Piekrītu, ka KHL mēs izceļamies, tomēr trieciens tas nebūtu. Strādājot KHL Direktoru padomē, es zinu, ka līgā grib spēlēt vairāku valstu komandas, kuras finansiāli to varētu atļauties, taču komandas netiek uzņemtas zemā meistarības līmeņa dēļ.
Kuras valstis?
Piemēram, Lietuvas aprindu cilvēki mēģinājuši iekļūt KHL. Runājot par nākotni, KHL agri vai vēlu būs rietumvalstu komandas un Rīgas Dinamo nozīme mazināsies.
NHL ir prakse komandas pārdot?
Tas ir reālākais solis - bez peļņas piedāvāt pārņemt projektu. Gribētāji gan jau būtu, bet viņiem pēc viena vai diviem gadiem arī būtu finansiālas problēmas. Pagaidām šādu variantu neizskatām.
Komanda tad acīmredzot nepaliktu Rīgā?
Labs jautājums. Par to tik tiešām neesam domājuši.
Piedāvājumi pirkt Dinamo ir bijuši?
Jā, no ukraiņiem. Tādā variantā pilnīgi noteikti komanda pārceltos uz Ukrainu, un Latvijas spēlētāju īpatsvars samazinātos.
Šosezon parādītais Rīgas Dinamo sniegums komandas vadītājus apmierina?
Parādītā spēle man patīk vislabāk, ja salīdzinām ar iepriekšējiem diviem gadiem. Komanda uzdrošinās vairāk spēlēt atklāto hokeju - pat ar komandām, kurās ir lielāki meistari. Šādi rīkojoties, viens otrs punkts ir pazaudēts, tomēr ir iegūtas neaizmirstamas emocijas.
Tas nozīmē, ka kluba vadītājiem par 3:5 zaudējumu Rīgā ir lielāks gandarījums nekā par 2:1 izmocītu uzvaru pār Amur?
Pilnīgi pareizi. Vēl mani priecē, ka turpina progresēt Latvijas spēlētāji, un nākotnē mums būs vēl grūtāk nopirkt ārzemju spēlētājus, jo tiem ir jābūt labākiem par vietējiem. Vienīgais uztraukums ir par spēlētāju fizisko sagatavotību. Nākamvasar rekomendēsim treneriem pie šī trūkuma novēršanas vairāk piestrādāt. Pēdējā Dinamo padomes sēdē vaicājām galvenajam trenerim Juliusam Šupleram, vai ar pašreizējo gatavību pietiks iekļūšanai play-off, un saņēmām apstiprinošu atbildi.
Pārsteidza Juraja Mikuša pēkšņā aizceļošana uz Maskavas Spartak?
Piedāvājumu no Spartak bijām saņēmuši jau iepriekš. Mikušu atdevām bez finansiāliem zaudējumiem, un tas bija galvenā trenera Juliusa Šuplera lēmums.
Varbūt ir domāts par jauna ārzemju spēlētāja iegādi?
Par to mēs domājam, jo Šuplers mūs pārliecināja, ka komanda spēlēs play-off.
Doma par savas arēnas būvniecību ir atmesta?
Nekādā ziņā, pie tā strādājam. Dinamo mērķis ir uzcelt vai nopirkt savu arēnu.
Piekrītat, ka tas būtu nopietns garants komandas turpmākajai pastāvēšanai?
Jā, un agri vai vēlu Dinamo būs sava arēna.