Atliktais starts
Restorāna virtuves iekārtošanas procesā iecerētais lielais 50 litru elektriskais katls izrādījies pārāk liels elektrības patērētājs, savukārt šāda izmēra katls, kas būtu darbināms ar gāzi, nav pieejams. Būs jāiztiek ar mazāku. Gints stāsta, ka restorāna virtuvei ir dabasgāzes pieslēgums. «Nelaime nav tik liela, vienkārši sanāca neplānotas izmaiņas un lieks laika patēriņš, kas atklāšanu atkal pavirzīja par vairākām dienām,» viņš skaidro. Restorānu sākotnēji bija plānots atvērt jau maija otrajā nedēļā, tomēr darbi ir ievilkušies, un nu atklāšanas svētki pārcelti uz šo sestdienu, kad Latvijā būs ieradusies arī galvenā šefpavāre no Taizemes. «Es ceru, ka viss noritēs bez misēkļiem un viņa uz šejieni tiks. Pretējā gadījumā pie plīts stāšos pats,» smejas Gints.
Bangkoka-Pekina- Bangkoka-Rīga
Šefpavāri sauc Nata, un viņu Gints atradis ar kādas Bangkokas personāla meklēšanas firmas starpniecību. Iegūt darba atļauju Latvijā nebija viegli, jo Taizemē nav Latvijas vēstniecības. Vispirms sievietei vajadzēja saņemt izziņu no vietējās policijas, ka viņa nav tiesāta, un tad sūtīt to uz Latviju apstiprināt. Pēc tam viņai no Taizemes bija jālido uz Pekinu Ķīnā, kur atrodas tuvākā Latvijas vēstniecība. Tur notika intervija. Tad komisija vēstniecībā lēma, vai izsniegt atļauju vai ne. Pēc tam uz vēstniecību no Taizemes bija jāsūta pase, lai tajā varētu ielīmēt vīzu. Nata Latvijā ieradīsies šajā nedēļas nogalē, Gints viņai atradis dzīvokli Rīgā.
Darba tirgus īpatnības
Arī ar pārējo darbinieku pieņemšanu neiet tik raiti, cik gribētos. Pavāra palīgs vēl joprojām nav atrasts, arī par sarunāto oficianti vēl nav skaidrības, jo meitene vēl domā - nākt vai nenākt pie Ginta strādāt. Gints stāsta, ka teorētiski Latvijā ir bezdarbs, bet praksē vairākas reizes juties tā, it kā darbinieks intervētu viņu, nevis otrādi. «Kāda jaunkundze sarunu beidza ar vārdiem - ziniet, es jūs tomēr laikam neizvēlēšos.» Darba līgums ir noslēgts ar vecāko kasieri, kura būtībā pildīs restorāna vadītājas pienākumus. Gints stāsta, ka viņas iepriekšējā darbavieta bijusi Swedbank klientu apkalpošanas nodaļā, bet pērn tur notikusi štatu samazināšana. «Esmu pieņēmis atbildīgā amatā cilvēku, kas labi prot rēķināt. Uzskatu, ka tas ir liels ieguvums,» viņš saka. Sarunas laikā Gintam zvana telefons, un viņš norunā tikšanos ar kādu krievu jaunieti. Tas ir kārtējais pretendents uz pavāra palīga amatu.
«Mani zināmā mērā glābj restorāna formāts. Sākumā mēs koncentrēsimies tikai uz dažiem ēdieniem, piedāvāsim trīs ēdienu grupas. Latviski runājot, viena grupa būs Singapūras vistas rīsi jeb tvaicēti vistas rīsi, sauksim tos tā, kas, manuprāt, ne Latvijā, ne Baltijā kopumā līdz šim nav bijuši nogaršojami. Otra grupa būs dažādas zupas, trešā - rīsu sacepumi. Neko vairāk patlaban par ēdienkarti neteikšu, būs jānāk un jāpagaršo,» rezumē un kārdina Gints.
Remonts bez dīkstāves
Kopējās restorāna Kotai iekārtošanas izmaksas ir aptuveni 6000 latu - ieskaitot telpu projektēšanu, starpsienu, grīdu un griestu izbūvi. Par šo naudu pirkts arī virtuves aprīkojums un ventilācijas iekārtas. Gints stāsta, ka tik lēti ticis cauri, jo pats meklējis un vedis materiālus un iekārtas, bet strādniekiem maksāta stundu likme un sekots līdzi, lai viņi strādātu nepārtraukti un bez dīkstāvēm. «Es lēšu, ka citādi izmaksas būtu uzaugušas līdz 10 000 latu,» stāsta Gints.
Restorāna telpās joprojām jāpadara dažādi sīkumi, nav uzstādīta kases sistēma, grīda vēl smaržo pēc lakas. Restorāns iekārtots askētiski, no krāsām dominē baltā un melnā. Pie sienas ir izslēgts televizors, kas rādīs Ginta safilmētos Taizemes video un citus saulainus skatus, pa atvērto logu redzams pavasarīgs Vecrīgas zāliens.
*Šonedēļ Diena.lv visvairāk portāla lasītāju balsu nominācijā Perspektīvākais starts un Enerģiskākais starts.