Līdz ar R. Mladiča notveršanu kritusi galvenā barjera Serbijas ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), jo Brisele bēdīgi slavenā komandiera arestu bija izvirzījusi kā priekšnoteikumu valsts uzņemšanai blokā.
Slēpās ciematā
Serbijas prezidents Boriss Tadičs paziņoja, ka 69 gadus vecais R. Mladičs ceturtdien agri no rīta arestēts Lazarevo ciematā Vojvodinas provincē valsts ziemeļos, vēsta BBC.
Viņš dzīvojis kādā privātmājā un apkārtējiem uzdevies par Miloradu Komodiču. Māja piederot R. Mladiča radiniekiem, un pēdējās trijās nedēļas to novērojusi policija. Kara noziedznieka aizturēšanā bijušas iesaistītas trīs speciālo uzdevumu vienības.
«R. Mladiča aizturēšana noslēdza vienu nodaļu Serbijas vēsturē, kas virza mūs soli tuvāk uz pilnīgu samierināšanos reģionā,» paziņoja B. Tadičs un piebilda, ka tiekot veiktas visas tiesiskās procedūras, lai izdotu R. Mladiču ANO Starptautiskajam Kriminālajam tribunālam bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY)Hāgā. Process, visticamāk, ilgšot aptuveni nedēļu.
Gandarījumu par R. Mladiča notveršanu paudis arī ICTY galvenais prokurors Seržs Brammercs, kurš regulāri izteicis pārmetumus Serbijai par tās nespēju atrast un saukt pie atbildības bijušo komandieri. «Šie notikumi pierāda, ka cilvēki, kuri ir atbildīgi par nopietniem starptautisko humāno likumu pārkāpumiem, nevar rēķināties ar nesodāmību,» sacīja S. Brammercs.
Izjūt atvieglojumu
Galvenās pret R. Mladiču izvirzītās apsūdzības saistītas ar 43 mēnešus ilgušo Sarajevas aplenkumu, kura laikā tika nogalināti vismaz 10 tūkstoši cilvēku, un Srebrenicas slaktiņu.
1995. gada jūlijā Srebrenicas ciematā Bosnijas serbu armija ANO miera uzturētāju acu priekšā nogalināja un masu kapos apraka vairāk nekā 7000 musulmaņu vīriešu un zēnu. Tā ir lielākā masu slepkavība Eiropā kopš Otrā pasaules kara.
Srebrenicas slaktiņa upuru radinieki izjūt atvieglojumu par R. Mladiča arestu. «Pēc 16 gadu ilgas gaidīšanas upuru ģimenēm tas ir atvieglojums,» sacīja Srebrenicas Sieviešu apvienības vadītāja Hadžra Katiča, kuras vīrs un dēls tika nogalināti slaktiņā. «Mums tas ir ļoti svarīgi.»
Apsūdzības pret R. Mladiču tika izvirzītas jau 1995. gadā, bet viņš turpināja brīvi dzīvot toreizējās Dienvidslāvijas galvaspilsētā Belgradā līdz 2001. gadam, kad ICTY tika izdots nesen gāztais autoritārais prezidents Slobodans Miloševičs.
Serbijas varas iestādes gadiem bez sekmēm mēģināja viņu notvert, bet pagājušajā gadā R. Mladiča tuvinieki vērsās pie varas iestādēm ar lūgumu oficiāli atzīt viņu par mirušu, to pamatojot ar faktu, ka no bēguļojošā ģenerāļa jau gadiem nebija saņemtas nekādas ziņas.