Tajā pašā laikā ST otrā kolēģija, kuru vada Aija Branta, piektdien ierosināja lietu par tautas nobalsošanas un likumu ierosināšanas likuma atbilstību Satversmei.
Tas nozīmē, ka gaidāmais tiesas lēmums par referendumam nododamo jautājumu atbilstību Satversmes kodolam varētu ļaut «izvairīties no turpmākiem uzbrukumiem mūsu valstiskumam un identitātei, no nākamajām parakstu vākšanām un referendumiem par valsts pamatu graušanu», kā teikts Vienotības paziņojumā. Drīz pēc ST lēmuma ar paziņojumiem nāca klajā Saeimas frakcijas un augstākās amatpersonas. Vēstījumos dominēja aicinājums doties uz referendumu un balsot pret krievu valodu kā otro valsts valodu.
To, cik tas ir svarīgi, sestdien intervijā TV3 ziņu raidījumā uzsvēra arī bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga: «Tam varētu būt ļoti nopietnas politiskas sekas, ja pēc šī referenduma neparādīsies iespaidīgs skaits tādu balsu, kas saka - mēs esam pret citas valsts valodas ieviešanu blakus latviešu valodai.» V. Vīķe-Freiberga teikto skaidroja - ja visi tie, kuri aizstāv latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas ekskluzīvās tiesības, neaizies uz referendumu, tad pasaules priekšā parādīsies ievērojams skaits to, kuri prasa divas valsts valodas.
Prezidentes pēctecim amatā Zatlera Reformu partijas līderim Valdim Zatleram «nav ne mazāko šaubu, ka Latvijas pilsoņi referendumā ar pārliecinošu pārsvaru izdarīs izvēli par labu latviešu valodai kā vienīgajai valsts valodai». Arī viņš aicina visus teikt savu vārdu «šajā jautājumā, lai tas reizi par visām reizēm tiktu aizslaucīts no darba kārtības un politiķi ar to izbeigtu manipulēt». Vienotība savu aicinājumu piedalīties referendumā un balsot pret otru valsts valodu adresē ne tikai latviešiem, bet arī mazākumtautību pārstāvjiem, kas jūtas piederīgi šai valstij, jo «latviešu un mazākumtautību mierīga sadzīvošana gadsimtiem bijusi Latvijas bagātība». VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars speciāli uzrunā jauniešus: «Īpaši vēlos vērsties pie tiem latviešiem, kas barikāžu laikā vēl bija mazi vai nebija dzimuši. Tagad ir mūsu kārta aizstāvēt Latvijas neatkarību, valsts valodu un mūsu senču godu.»
Paziņojumu izplatīja arī Saskaņas centrs, kurš izteica gandarījumu, ka Satversmes tiesa nav apturējusi gaidāmo referendumu. Uz to uzsvars likts arī Valsts prezidenta Andra Bērziņa pirmajā reakcijā uz ST lēmumu. Tas dos iespēju jautājumu par otru valsts valodu atrisināt tiesiski korektā ceļā, «nedodot politiskajiem provokatoriem jaunus argumentus sabiedrības šķelšanai un kūdīšanai», uzsver Valsts prezidents, kurš iepriekš jau bija paziņojis, ka referendumā nepiedalīsies. A. Bērziņš ir norādījis, ka tiesas lēmums «iezīmē vēsturiski nozīmīgu notikumu Latvijas konstitucionālajās tiesībās, jo jautājums par valsts nacionālo pamatu negrozāmību ir iekļauts Satversmes tiesas tiesvedībā».
ST ierosināja lietu par tautas nobalsošanas likuma atbilstību Satversmei. Kā varēja secināt no ST priekšsēdētāja Gunāra Kūtra sacītā intervijā LTV raidījumā Panorāma, tad tiesa vērtēs, vai šī likuma regulējums nav nepietiekams, kā rezultātā var rasties nekonstitucionālas situācijas, kā to uzskata prasības iesniedzēji. Līdz 20. martam ST lūgusi Saeimai iesniegt atbildes rakstu par lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lieta ir jāsagatavo līdz šā gada 20. jūnijam. Taču pieteikums tika noraidīts pārējā prasības daļā, kurā apstrīdēta Valsts prezidenta lēmuma un Saeimas prezidija atzinuma atbilstība Satversmei un Valsts proklamēšanas aktam, neapturot Satversmes grozījumu tālāko virzību. Abas institūcijas ir rīkojušās saskaņā ar likumu un Satversmi. Politiķu reakcija pēc ST paziņojuma rada iespaidu, ka prasības iesniedzēji šādu iznākumu, iespējams, ir apzinājušies, par ko liecina kaut vai Vienotības aicinājumi visiem doties uz referendumu jau pirms nedēļas. Taču apstrīdētie Valsts prezidenta un Saeimas akti ir pieņemti konkrētā datumā - pērnā gada 20. decembrī. Atsaucoties uz to, visbiežāk tiek pamatots, kāpēc prasība ir iesniegta tik vēlu, kas politiķiem daudzkārt pārmests un kā dēļ bija apgrūtināts arī CVK darbs referenduma sagatavošanā.