Jaunais projekts paredz, ka investīciju fondiem, ja tie vēlēsies darboties ES valstīs, būs jāreģistrējas un jāatklāj uzraudzības iestādei informācija par galvenajiem aktīvu tipiem un darbības stratēģiju. Noteikumi arī pieprasīs informāciju, vai fondi nodarbojas ar īstermiņa darījumiem. Nereti ieguldītāji nopērk akcijas, vēlāk pārdod par dārgāku cenu, lai pēc kāda laika tirgus svārstību dēļ atkal atpirktu par lētāku naudu. Tiek uzskatīts, ka šādas spekulācijas padziļināja finanšu krīzi, no kuras izauga pašreizējā smagā ekonomiskā krīze.
Vairākas Eiropas valstis ar Vāciju priekšgalā pēdējos gados ir paudušas bažas par tā dēvēto hedžfondu invāziju arī politisku iemeslu dēļ. Ar milzīgiem līdzekļiem operējošie fondi uzpērk akcijas arī stratēģiski svarīgos ASV un Eiropas uzņēmumos, piemēram, enerģētikas kompānijās. Tas politiķus dara nemierīgus, jo patiesais akciju īpašnieks bieži vien nav zināms. Nav noslēpums, ka šādā veidā lielu naudu apgroza Ķīna, Krievija un arābu valstis, tādpēc eiropieši baidās, ka caur fondiem viņu uzņēmumi nonāk tādu valstu kontrolē, par kuru nodomiem viņiem nav ne jausmas.
Ja noteikumi tiks apstiprināti, fondu vadītājiem trīs gadu laikā pēc to stāšanās spēkā būs jāizpilda prasības. Tās attieksies uz visiem fondiem un privātfirmām, kas pārvalda vairāk par 500 miljoniem eiro, ziņo aģentūra Bloomberg. Pretējā gadījumā šiem spēlētājiem tiks liegta iespēja darboties ES tirgū. Galīgais lēmums par kontroles sistēmas ieviešanu jāpieņem dalībvalstu valdībām un Eiropas Parlamentam. Tiek prognozēts, ka noteikumi varētu stāties spēkā ap 2012.gadu, taču līdz tam pašām dalībvalstīm jātiek galā ar domstarpībām. ES lielākā hedžfonda īpašniece Lielbritānija centās panākt vairāku punktu izsvītrošanu no likumprojekta, taču pret to iebilda Francija, Spānija un Vācija, ziņo aģentūra Reuters.
ECB formāli atbalsta stingrāku kontroli pār investīciju fondu darbību, taču savā mājaslapā publicētajā paziņojumā brīdina, ka Eiropa nostādīs sevi neizdevīgākā situācijā, ja līdzīgus noteikumus nepieņems arī citas pasaules valstis. «Ņemot vērā šīs industrijas izteikti starptautisko dabu un ar regulējošas institūcijas ieviešanas un izvairīšanās no tās saistītos riskus, vajadzīgi starptautiski koordinēti atbildes pasākumi,» ECB vadība aicināja dalībvalstis uz dialogu ar pārējo pasauli par globālu noteikumu izstrādāšanu.
Par spīti globālajai krīzei, hedžfondu kapitāls pieaug jau piekto mēnesi pēc kārtas. Bloomberg ziņo, ka septembrī papildinājums bijis ap 34 miljardiem ASV dolāru un pavisam to rīcībā tagad ir ap 1,43 triljoniem ASV dolāru. Tas ir vairāk nekā puse no pasaules bagātākās valsts ASV gada budžeta un aptuveni tikpat, cik gadā ir Vācijas rīcībā. Liela daļa no šīs naudas ir tā dēvētie naftas dolāri, ko eksportētājvalstis labajos gados nopelnīja un ar fondu starpniecību investēja, lai pieaudzētu kapitālu.