Nevēlas atriebties
Mediju un publikas ārkārtējās intereses dēļ pirmo tiesas sēdi nācās atlikt aptuveni par 70 minūtēm, jo tiesas zālē vēlējās iekļūt gan lērums žurnālistu, gad holokaustu pārdzīvojuši cilvēki un viņu radinieki. «Es nevēlos atriebties Dž.Demjaņukam. Viņam jāpastāsta taisnība,» sacīja Tomass Blats, kura ģimene 1943.gadā tika nogalināta Sobiboras koncentrācijas nometnē tagadējā Polijas teritorijā. Tieši tur par sargu esot kalpojis Dž.Demjaņuks.
Apsūdzētais gandrīz visu tiesas sēdi noklausījās aizvērtām acīm un vaļēju muti, smagi elpojot. Viņš neesot izrādījis gandrīz nekādas emocijas, tādēļ esot bijis grūti noteikt, vai Dž.Demjaņuks bijis pie pilnas apziņas, raksta Reuters. Simona Vīzentāla centra Izraēlas biroja vadītājs Efraims Zurofs uzskata, ka Dž.Demjaņuks tēlojis, un piebilda, ka «viņam vajadzēja doties uz Holivudu, nevis Sobiboru».
Vaino dubultmorālē
Vācijas varas iestādes Dž.Demjaņuku apsūdzējušas par līdzdalību 27 900 ebreju nogādāšanā nāves apskāvienos gāzes kamerās Sobiboras koncentrācijas nometnē. Viņam var piespriest līdz piecpadsmit gadiem ilgu cietumsodu. Pats apsūdzētais noliedz, ka jebkad būtu bijis Sobiborā.
Tomēr apsūdzības puse apgalvo, ka tās rīcībā ir pierādījumi, ka Ukrainā dzimušais Dž.Demjaņuks Otrā pasaules kara laikā kā Sarkanās armijas karavīrs nonācis vāciešu gūstā un, lai netiktu nogalināts, piekritis kļūt par sargu nāves nometnē, un cietsirdīgās izturēšanās dēļ dēvēts par Ivanu Bargo.
Viens no Dž.Demjaņuka advokātiem Ulrihs Bušs uzstājis, ka tiesa viņa klientu nedrīkst klasificēt kā nacistu noziedznieku. Viņš apvainojis Vācijas tiesībsargājošās iestādes dubultmorālē, jo lielākā daļa Sobiboras nometnes komandieru pēc kara izveidotajos tribunālos attaisnoti vai tikuši sveikā ar nelielu cietumsodu. «Kā var apgalvot, ka tie, kuri deva pavēles, ir nevainīgi, bet tie, kuri tās saņēma, ir vainīgi?» jautāja U.Bušs.
Tiesai līdz trešdienai jāizlemj, vai ņemt vērā Dž.Demjaņuka aizstāvja argumentus, tomēr pagaidām process turpinās.