Jau sastrīdējušās
Pašlaik daļa mazo televīziju palikušas analogajā apraidē, bet virkne televīziju apvienojušās reģionu līmenī un izmanto bezmaksas apraides iespēju. Visu televīziju pārstāvji norāda uz neziņu par to, kas notiks pēc pāris mēnešiem, kad beigsies testa režīms, taču pirmās problēmas tām radušās jau tagad. Pirmām kārtām, tās ir spiestas sadarboties reģiona ietvaros un ne visur sadarbība noris gludi. Līdz šim šajā ziņā lielākās problēmas bijušas Kurzemē. Tur jākooperējas Ventspils, Talsu, Aizputes, Skrundas un Liepājas televīzijām. Tā kā ar Lattelecom līgumu var slēgt tikai televīzijas, kam ir reģionālās televīzijas statuss, un Kurzemē tāds ir tikai Ventspilī esošajai Kurzemes televīzijai, tā ieguva kontroli pār reģionālo televīziju kanālu Kurzemē, kurā jāsatilpst visām reģiona televīzijām. Talsu televīzijas direktore Sanita Liepiņa stāsta - sākumā šķitis labi, ka kanāla kontrole nonāks ventspilniekiem, jo bijusi cerība, ka Ventspils kā bagātāka pašvaldība būs būtisks finansiāls atspaids. Tomēr pēdējie mēneši pavadīti nemitīgās problēmās, jo televīzijas kopīgajā kanālā varējušas sākt raidīt vēlāk nekā sākotnēji paredzēts, Talsu TV esot arī īsāks raidlaiks nekā televīzija vēlētos, tāpat televīzijai neesot pieņemams nosacījums regulāri dot bezmaksas sižetus, ko iekļaut ar LNT īpašnieku Andreju Ēķi saistītā Latvijas Ziņu kanāla (LZK) saturā. LZK sadarbojas ar televīzijām visos reģionos, un ar retranslēto LZK saturu tiek aizpildīts kanālu brīvais ētera laiks. No neoficiālās informācijas izriet, ka ne visas televīzijas ar šo sadarbību ir apmierinātas, jo LZK esot izdevies izkarot iespēju tā saturu pārraidīt arī visvairāk skatītā laikā darbdienu vakaros, taču reizēm esot apšaubāma LZK satura politiskā neitralitāte.
Talsu TV valdes locekle Sigita Petrēvica norāda, ka uztraucošākais ir tas, ka Kurzemes televīzijai pret citām mazajām televīzijām nav nekādu pienākumu, un reiz jau Talsu TV esot saskārusies ar draudiem to nerādīt. No Kurzemes televīzijas valdes locekļa Aleksandra Mirvja teiktā var secināt, ka arī viņam sadarbība ar mazajām televīzijām ir kā kaklā iestrēdzis kauls. Vietējo televīziju saturs Kurzemes televīzijai savā kanālā esot jāraida, bet neesot iespējas ar šīm televīzijām vienoties par koordinētu satura politiku. Obligātā sadarbība ar mazajām televīzijām arī apgrūtinot darbību reklāmas tirgū.
Tomēr nesaskaņas starp televīzijām būs bezjēdzīgas, ja līdz janvārim, kad mazajām televīzijām būs jāsāk maksāt par apraidi, neizdosies rast risinājumu to apraidei. Dienas informācija liecina, ka par visu reģionālo un vietējo televīziju apraidi Lattelecom prasa 53 tūkstošus latu mēnesī. Iespēja vēl pagarināt testa režīmu netiek izskatīta, stāsta Lattelecom pārstāve Līga Bite. Visas uzrunātās televīzijas norāda, ka tām nepietiek naudas, lai segtu apraides maksu. Ģimenes televīzijas dibinātāja Dace Ķezbere arī apšauba lielās apraides maksas pamatotību, ņemot vērā, ka bezmaksas kanālu paketes auditorija nemaz neesot tik liela un Lattelecom «pamata pakā», kuru arī izmantojot daudz cilvēku, reģionālo televīziju neesot. Tik lielu izmaksu segšanā palīgs nav arī LZK, var secināt no tā galvenā redaktora Andreja Filipova sacītā. Viņš stāsta, ka LZK kopā ar mazajām televīzijām mēģinās vienoties ar partijām par valsts finansējumu reģionālo televīziju apraidei. No atbildīgās Saeimas komisijas priekšsēdes Ingrīdas Circenes teiktā izriet, ka uz to televīzijām nevajadzētu cerēt, jo «valsts pat gribēdama nevar no sava budžeta skaitīt naudu komerctelevīzijām».
Auditorijas zudums
Bez valsts atbalsta un Lattelecom pretimnākšanas mazajām televīzijām ir tikai dažas iespējas, kā izdzīvot, un neviena nav rožaina. Teorētiski tās var palikt analogajā apraidē, ko dažas arī turpina izmantot, jo tehniski uz analogo televīziju iespējams pārslēgties arī cilvēkiem, kuri skatās digitālo televīziju. «Tie, kas ir gribējuši mūs redzēt, ir sapratuši, kā to izdarīt,» saka Gulbenes televīzijas valdes loceklis Guntars Eniks. Tomēr palikšana analogajā apraidē televīzijām nozīmē auditorijas zudumu, jo daudzi skatītāji nemēģina rast tehnisku risinājumu, lai redzētu arī analogo televīziju.
Savukārt Jānis Galviņš, kurš vada gan Jelgavas televīziju, gan TV Spektrs, stāsta, ka TV Spektrs auditorija, paliekot analogajā apraidē, esot samazinājusies «diezgan krietni», tomēr Jelgavas televīzijai samazinājums nav tik sāpīgs, jo pilsētnieki galvenokārt skatās kabeļtelevīziju, kur Jelgavas televīzija ir redzama. Tieši palikšana kabeļtelevīzijā ir viena no iespējām, kā reģionālo ziņu kanāls var izdzīvot, taču tas attiecas tikai uz pašvaldībām, kurās ir daudz kabeļtelevīziju skatītāju. Piemēram, Liepājā, kur kabeļtelevīziju skatās 70-80% iedzīvotāju. Tomēr televīzija ir ieinteresēta raidīt tālāk par pilsētas robežām, kas, paliekot tikai kabelī, nav iespējams, stāsta TV Kurzeme valdes loceklis Andis Rozītis.
Tāpat mazās televīzijas var mēģināt izdzīvot, pārejot uz apraidi satelīttelevīzijā vai iekļaujoties Lattelecom maksas kanālu paketē, kas gan arī ļoti samazinātu auditoriju un tādējādi arī reklāmas ieņēmumus. Mazo televīziju pārstāvji norāda, ka tās varētu izdzīvot, ja varētu raidīt ar saviem mazajiem raidītājiem, kuru uzturēšanas izmaksas ir mazākas nekā Lattelecom prasītā maksa. Pret to iebilst Lattelecom, kas uzskata, ka tam ir tiesības uz visu frekvenču spektru, taču J. Galviņš uzsver, ka šis jautājums ir juridiski pretrunīgs, un sola sūdzēties Eiropas Komisijā. I. Circene norāda, ka problēmas iemesls ir Lattelecom «ekskluzīvais monopolstāvoklis», kas ļauj uzņēmumam noteikt apraides maksu. Vairākas televīzijas asi kritizē Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP), kas darot nepietiekami, lai izglābtu mazās televīzijas. NEPLP priekšsēdis Ābrams Kleckins apgalvo, ka notiek sarunas un tiek meklēts piemērotākais variants, kā mazajām televīzijām izdzīvot.