Viņa prognozē, ka tuvākajos gados nekas īpaši nemainīsies, jo, piemēram, ar komēdijas raidījumu Comedy Club noslēgts sadarbības līgums uz vairākiem gadiem. Viņu pludmales klubā Havana Club Lounge rīkoto ballīšu dēļ gan šogad, gan pērn iedzīvotāji vairākas dienas līdz pat pieciem rītā nav varējuši aizvērt ne acu. T. Ezeriņa norāda, ka, izsniedzot atļauju šī pasākuma norisei, domes ierēdņi «kārtējo reizi ignorēja gan pilsētas viesu, gan pastāvīgo iedzīvotāju iepriekš izteiktās pretenzijas».
Sabalansēt grūti
Jūrmalas pašvaldības pārstāve Ieva Aile Dienai atzīst, ka ir sarežģīti sabalansēt intereses starp aktīvu kūrortpilsētas atpūtas dzīvi un jūrmalnieku vēlmi pēc miera un klusuma. «Tas ir ļoti jūtīgs un pretrunīgs jautājums. Kas vienam mūzika un prieks, tas otram troksnis un traucēklis. Tomēr Jūrmala ir vienīgā kūrortpilsēta Latvijā, kurā tūristi līdztekus jūrai un svaigajam priežu gaisam vēlas saņemt pilna spektra servisu, ieskaitot kafejnīcu un restorānu pakalpojumus un aktīvu sporta, kultūras un izklaides dzīvi. Līdzīgas problēmas ir arī Jūrmalas sadarbības pilsētās, piemēram, Pērnavā, Palangā. Arī tur vietējie iedzīvotāji vasaras aktīvajā sezonā saskaras ar šādām situācijām,» uzsver I. Aile, gan piebilstot, ka arī pēc publiskā pasākuma atļaujas saņemšanas organizētājam jāievēro normatīvais regulējums, ieskaitot Jūrmalas saistošos noteikumus par sabiedrisko kārtību.
To, ka jūrmalniekiem šīs izklaides kļūst arvien traucējošākas, apliecina arī statistika. Ja pērn Jūrmalas pašvaldības policija saņēma 279 izsaukumus, tad šogad līdz augusta sākumam vien to skaits jau sasniedzis 320. Šogad par trokšņošanu ierosinātas 29 administratīvā pārkāpuma lietas, kopumā piemēroti 708 eiro sodanaudas.
Nav gan tā, ka pašvaldība lietas labā nedarītu neko. Līdz šim Jūrmalas administratīvajā teritorijā†juridiskās personas varēja trokšņot brīvāk, jo likums tām neparedzēja atbildību gadījumā, ja objektīvi nebija iespējams noteikt trokšņa skaļumu. Jūlijā pieņemti saistošie noteikumi, kas paredz administratīvo atbildību arī juridiskajām personām.
Tiesnešu vara
Arī Rīgas pašvaldības policijā (RPP) saņemto izsaukumu skaits jau trīs gadus apliecina nemainīgu tendenci - sūdzības par trokšņošanu pieaug. 2012. gadā saņemti ap 7300 izsaukumu, 2013. gadā - teju 8800, bet šogad līdz augusta vidum vien gandrīz 5800. Kā Dienai norāda RPP pārstāve Inese Krieviņa, bieži viena un tā paša komersanta dēļ mēneša laikā policija saņem pat vairāk nekā 20 izsaukumu.
«Par naktsmiera traucējumiem komersanti tiek saukti pie atbildības par Rīgas domes saistošo noteikumu neievērošanu. Problēma ir tā, ka komersanti, pārsūdzot uzliktos sodus, spēj pārliecināt tiesnešus, ka par skaļas mūzikas atskaņošanu pie atbildības nevar saukt tikai tāpēc, ka persona subjektīvi konstatējusi, ka tiek traucēts naktsmiers. Viņi balstās uz Ministru kabineta noteikumos formāli noteikto trokšņa robežlielumu. Tas nozīmē, ka, lai konstatētu izsaucēja tiesību aizskārumu, notikuma vietā būtu jāveic trokšņa līmeņa mērījums. Viens mērījums maksā vairāk nekā 200 eiro, un to veic tikai sertificēta privāta laboratorija, kura atšķirībā no policijas neizbrauks uz notikuma adresi 15 minūšu laikā, jo īpaši nakts vidū,» likumu pretrunas skaidro I. Krieviņa. Līdz ar to par sodu būtībā lemj Satversmes tiesa. Gadījumā, ja tā pievienosies komersantu viedoklim, ka pašvaldībai nav tiesību izdot šādus noteikumus naktsmiera sargāšanai, iedzīvotājiem būs divas iespējas - samierināties ar komercuzņēmumu radīto troksni vai mainīt dzīvesvietu, secina RPP pārstāve.
Ierobežo ar laiku
Sabalansēt izklaidi ar iedzīvotāju naktsmieru labu laiku centusies arī Ogres novada pašvaldība. Tās pārstāvis Nikolajs Sapožņikovs Dienai atklāj, ka pirms vairākiem gadiem iedzīvotāji rakstījuši daudz sūdzību par pilsētas estrādi. Savukārt, kad tās darbība apturēta un vairākus gadus nekas nenotika, rakstītas sūdzības, ka pilsētā ir maz izklaides iespēju. «Kopš 1995. gada estrāde ir privātīpašums. Sākumā bija ideja, ka varētu veidot prettrokšņu sienu, bet privātā objektā tas nav tik vienkārši. Šogad pašvaldība vienojusies ar Ogres estrādes īpašniekiem par tās darbības atdzīvināšanu, un sākušās pirmās aktivitātes. Taču koncerti tiek laikus beigti. Piemēram, pilsētas svētki ir līdz pusnaktij, zaļumballe tepat pilsētas centrā ir līdz vieniem,» skaidro N. Sapožņikovs. Iedzīvotāji pagaidām vēl nav sūdzējušies.
Līdzīga situācija ir arī Siguldā - izsaukumu faktiski nav. Arī tur kopš 2011. gada vasaras tiek strikti ierobežots izklaides pasākumu laiks, un arī ar domi saskaņotie sarīkojumi var notikt tikai līdz plkst. 23. «Mums pilsētā pat nav tādas īpašas naktsklubu dzīves. Tāpat arī citas izklaides, piemēram, Operas svētki notiek pilsdrupu estrādē, kas atrodas prom no centra. Visi pasākumi, kas notiek pilsētas centrā, ir līdz pulksten 23, arī uguņošana pēc šī laika nav atļauta,» Dienai stāsta pašvaldības pārstāve Sindija Brikmane. Pirms stājās spēkā pilsētas saistošie noteikumi, iedzīvotāji sūdzējušies par atsevišķām viesnīcām, kur kāzu svinētāji nakts vidū organizējuši salūtu. Tagad tādu problēmu vairs neesot.
Tomēr lielākās pilsētās trokšņu problēma joprojām ir aktuāla, un pašvaldība ar saviem noteikumiem vien galā tikt nespēj. Arī Saeimas deputāti jau vairākus gadus grasās šo problēmu risināt. 2011. gadā it kā tika panākta vienošanās par priekšlikumiem, kādas izmaiņas būtu jāveic Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, tomēr tālāk par šīm runām parlamentārieši tā arī nav tikuši.