Pirmajā Muzeju naktī 2005. gadā iesaistījās 54 muzeji, šī gada akcijā plānojuši piedalīties jau aptuveni 120 muzeji no visas Latvijas, kā arī citas kultūrvēsturiskas institūcijas. «Akcijas organizatori aicina «dzintara āderes» meklēt ne tikai galvaspilsētā, bet arī Latvijas reģionu muzejos, kuros atšķirībā no Rīgas burzmas un garajām rindām katrs apmeklētājs tiek sagaidīts kā mīļš ciemiņš, kuru var uzklausīt, parunāties,» saka Starptautiskās Muzeju padomes Latvijas Nacionālās komitejas priekšsēdētāja Gundega Dreiblate.
Pirmā bija visfeinākā
«Muzeju nakts pierāda, ka cilvēkiem patīk šāda kopā būšana un brīvā laika pavadīšana, un ļoti plašas sabiedrības ieskatā muzeji var piedāvāt kaut ko tādu, kam viņi būtu ar mieru tērēt savu laiku,» uz šī pasākuma plusiem norāda Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce. Viņu priecē, ka jau desmito gadu maija trešajā sestdienā daudziem cilvēkiem rodas vēlēšanās un nepieciešamība iet uz muzejiem un, lai to izdarītu, viņi ir gatavi stāvēt pat ļoti garās rindās. «No otras puses - man kā muzeja darbiniecei vienmēr ir šķitis nedaudz absurdi, kāpēc vienreiz gadā ir jāstāv šajās rindās, ja arī ikdienā muzejos notiek dažādi pasākumi - daudzi no tiem ir bez maksas,» atzīst LNMM direktore.
M. Lāce vērš uzmanību arī uz to, ka klimatisko prasību un drošības noteikumu dēļ ne visi muzeji šajā pasākumā var atvērt visas durvis apmeklētājiem. Piemēram, mākslas muzejā Rīgas birža būs slēgta izstāde Vija Celmiņa. Dubultā realitāte, taču no plkst. 19 tiks piedāvāta pazīstamā Krievijas mākslinieka Dmitrija Gutova audioinstalācija Fūga. Augoša uzbudinājuma lēkme ar apziņas aptumšošanos un atmiņas traucējumiem. «Ne vienmēr mēs varam atvēlēt savas ekspozīcijas tik lielām cilvēku masām,» paskaidro muzeja vadītāja.
Ar zināmu nostalģiju viņa atceras pašu pirmo Muzeju nakti. «Tā bija visfeinākā,» godīgi atzīst M. Lāce. Toreiz bijusi iespējama cita veida komunikācija ar apmeklētājiem. «Tad, kad sāka nākt vairāk nekā 10 000 cilvēku piecās stundās, kļuva skaidrs, ka nekas tāds vairs nav iespējams.» Reizēm LNMM direktorei ir žēl cilvēku, kuri Muzeju naktī nesaņem to, ko gaidījuši. «Ja viņi uz muzeju aiziet vienreiz gadā, man šķiet, šie cilvēki sevi nedaudz apdala.» Tāpēc viņa cer, ka Muzeju nakts apmeklētāji šo pasākumu uztver kā sava veida burziņu un ka viņi ir muzeja apmeklētāji arī ikdienā.
Aizlauzties līdz cilvēkam
Savukārt mākslas kritiķis Vilnis Vējš uzsver - Muzeju nakts parāda, ka daudziem cilvēkiem muzeji šķiet apmeklēšanas vērti. Vienlaikus gan viņš atzīst: «Ja runā konkrēti par mākslas muzejiem, to eksponātus ir grūti uztvert tādā formātā, jo māksla strādā attiecībā viens pret vienu.» Viņaprāt, pret Muzeju nakti var izturēties kā pret sava veida hepeningu vai akciju, kas jau kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem ir piederīgi mākslas pasaulei un papildina tās kopējo ainu.
«Tas, kas man šķiet apšaubāmi un kritizējami, ir, ka šādus pasākumus izmanto dažādi mārketinga guru un pievieno tiem klāt vietas un lietas, kam ar Muzeju nakti nav nekāda sakara, it īpaši, ja viņi reklamē kādu preci,» teic V. Vējš, mārketinga speciālistu piedāvājumu dēvējot par pseidopasākumiem šīs nakts kontekstā. «Publikai vajadzētu mācēt saskatīt un atšķirt,» viņš uzsver. Tomēr Muzeju nakts tradīcija ir labs lakmusa papīriņš tam, cik katrs muzejs spēj pielāgoties tās specifiskajiem apstākļiem un piedāvāt piemērotus sarīkojumus.
Runājot par muzejiem kopumā, V. Vējš atzīst, ka tie pēdējos gados ir ļoti mainījušies un centīgi strādā, lai piesaistītu apmeklētājus arī ikdienā. Atsaucoties uz interneta vietnē arterritory.com publicētajiem dažādu ekspozīciju apmeklētības datiem, mākslas kritiķis saka: «Daudzas no lielākajām izstādēm konkurē ar Holivudas filmām.»
Taču daudzi labi pasākumi mūsdienu informācijas pārbagātībā arī paliek nepamanīti. «Tas ir mediju jautājums, jo muzejiem ir ļoti grūti aizlauzties līdz potenciālajiem apmeklētājiem,» viņš piemetina. Savukārt medijos šie pasākumi visbiežāk tiek iedzīti tādā kā geto jeb rubrikā Afiša, bet ziņu pamana tikai tad, ja tā ir virspusē un «maisās pa kājām». Galvenais jautājums, kā šai informācijai par aktuālajiem pasākumiem piešķirt konkurētspējīgu formu, jo skaidrs, ka tā nevar sacensties ar komerciālo reklāmu. «Muzeju nakts ir viens no instrumentiem, kā muzejiem parādīties dienaskārtībā un ar ko rīkoties, lai sasniegtu vēl augstākus mērķus,» viņš uzsver.
Arī šogad Muzeju nakts tradicionāli notiks no sestdienas vakara plkst. 19 līdz svētdienas pirmajai rīta stundai vai ilgāk. Sabiedriskais transports Rīgā kursēs līdz pulksten diviem naktī, un ieeja muzejos akcijas laikā ir bez maksas.