Lata nostiprināšanos savā ziņā veicināja arī centrālā banka, pagājušajā nedēļā pārdodot eiro un uzpērkot latus, tādā veidā veicinot pieprasījumu pēc nacionālās valūtas.
Jau vēstīts, ka pagājušonedēļ, atkal uzvirmojot baumām par iespējamo lata devalvāciju, cēlās eiro kurss, un, latu daudzumam apgrozībā samazinoties, pieauga tā starpbanku likmes.
Bloomberg ziņo, ka, reaģējot uz pozitīvām ziņām no Latvijas, normalizējās situācija arī Zviedrijas finanšu tirgū: strauji kāpa kronas kurss, kā arī banku akciju cenas.
Divu Latvijā visplašāk pārstāvēto zviedru banku Swedbank un SEB akciju cenas uzkāpa attiecīgi par 8% un 12%, ziņo Bloomberg. Kronas kurss pret eiro nostiprinājās līdz 10,8496 kronām pretstatā 10,9159 kronām pirmdien.
Kā vienu no pozitīviem signāliem LB min to, ka valdība pēc vēlēšanām atsākusi darbu pie budžeta izdevumu samazināšanas, no kā ir atkarīga starptautiskā aizdevuma saņemšana. Tas, kā uzsver Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis, investoru sabiedrībā vairoja uzticību. Turklāt ir norimusi ažiotāža saistībā ar it kā gaidāmo lata devalvāciju. Vēl viens iemesls lata kursa pieaugumam ir latu deficīts starpbanku tirgū. To, kā skaidro Parex bankas resursu daļas vadītājs Kaspars Jansons, veicina arī spekulatīvie darījumi, kuru mērķis ir nopelnīt uz iespējamās lata devalvācijas rēķina. To sagaidot, investori veic īstermiņa aizņēmumus latos un konvertē tos eiro cerībā - ja lata vērtība saruks, viņi varēs nopelnīt, pārdodot eiro dārgāk. Devalvācija nenotiek, bet aizņēmumi jāatmaksā, tāpēc šiem investoriem atkal ir jāpērk lati, kas naudas tirgū palielina pieprasījumu pēc tiem.