Sergejs Naumovs
Vai ielaistās ripas pēc tālmetieniem nav uz vārtsarga Mikaela Telkvista sirdsapziņas?
No savas prakses zinu, ka nav iespējams noķert ripu, ja neredzi tās lidojuma. Un tādas ripas spēlē var būt viena, divas, trīs... Vārtsargam hokejā nav iespējams kā futbolā pateikt laukuma spēlētājiem, lai viņi piesedz labo stūri, bet viņš pats parūpēsies par kreiso vārtu malu. Ja redzamību aizsedz divi spēlētāji un ripa aizlido tiem garām, vārtsargs neko vairs nevar glābt.
Kaut kādam risinājumam tomēr ir jābūt, jo jau otro spēli pēc kārtas Lokomotiv ar tālmetieniem pārsteidz Rīgas Dinamo?
Pirms nākamās spēles būs rūpīgāk jāizanalizē, kā rīkoties. Acīmredzot agresīvāk, bet noteikumu robežās vajadzēs darboties aizsargiem. Negribu uzņemties vārtsargu advokātu lomu, taču pie rezultāta 4:8 nezaudē tikai vārtsargs, bet visa komanda. Mani nepatīkami pārsteidza līdzjutēji, kuri, Mikam [Telkvistam] vēl esot vārtos, sāka skandēt: «Kriss! Kriss!» Es saprotu, ka skatītājiem ir tiesības paust savu viedokli, taču šoreiz tas nebija īsti korekti. Manuprāt, ir tiesības pārmest spēlētājiem, kuri necenšas laukumā, jo viņu darbs tomēr ir spēlēt. Savukārt, ja cilvēks mēģina darīt savu darbu pēc labākās sirdsapziņas, bet viņam nesanāk, tad šādu attieksmi viņš nav pelnījis.
Telkvistu nevar vainot nevienā ielaistajā ripā?
Uzskatu, ka tikai vienā, kad viņš atsita ripu un pirmais bija klāt Demitra. No malas nesmuki izskatījās, ka informators vēl nebija paguvis paziņot vienu vārtu autoru, kad vārtos jau ielidojusi nākamā ripa.
Vai līdzjutēju attieksme psiholoģiski neietekmēs Telkvistu?
Ceru, ka ne. Viņš tomēr ir ļoti pieredzējis vārtsargs.
Pēc spēles izskanēja atzinums, ka Holtam nepatīkot iznākt uz maiņu...
Es to nebiju dzirdējis. Doties laukumā spēles laikā ir neatņemama vārtsarga darba sastāvdaļa. Man pašam nekad nebiju problēmu iesaistīties spēlē. Visbeidzot hokejs ir kļūdu spēle - kas mazāk kļūdās, tas arī uzvar. Un spēlētāji daudz labāk jūtas, ja viņus atbalsta.