Lai situāciju mainītu, Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) gatavojas oktobrī valdībā iesniegt koncepciju par vienoto klientu apkalpošanas centru (KAC) izveidi pašvaldībās. Vislielākās neskaidrības ir par to, kam jāfinansē KAC darbība. Pašlaik iecerēts, ka KAC finansējums nāks no pašvaldību budžeta, tam gan nepiekrīt pašas pašvaldības.
VARAM pieļauj, ka tādā gadījumā varētu rosināt pārskatīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales starp valsti un pašvaldībām proporciju. Tomēr šajā ziņā vēl ir virkne neskaidrību, par kurām būs jālemj valdībai politiskā līmenī, skatot iesniegto koncepciju.
Pilotprojekti pašvaldībās
Lai testētu KAC darbību praksē, šā gada sākumā ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu tika īstenoti pilotprojekti Valmierā, Daugavpilī, Rojā un Aucē. Valmierā un Daugavpilī projekta ietvaros jau esošie valsts un pašvaldības iestāžu pakalpojumi tika sniegti zem viena jumta jeb vienās telpās. Savukārt Aucē un Rojā izveidotajos KAC pašvaldības iedzīvotājiem bija iespējas iesniegt dažādām valsts iestādēm, piemēram, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) vai Valsts ieņēmumu dienestam (VID), paredzētos dokumentus, nedodoties uz šo iestāžu filiālēm, bet izdarot to savā pašvaldībā. Pilotprojektā iesaistījās šādas iestādes: VSAA, VID, Uzņēmumu reģistrs, Valsts zemes dienests, Lauku atbalsta dienests un Valsts vides dienests.
Lielākais izaicinājums, protams, ir KAC izveide pašvaldībās. Iestāžu filiāļu izvietošana vienās telpās lielajās pilsētās un attīstības centros ne vienmēr ir vienkārši risināms jautājums, turklāt svarīgākais aspekts ir piemērotu telpu atrašana.
Gan Rojas, gan Auces pašvaldības vadītāji ir ļoti apmierināti ar pilotprojekta rezultātiem un uzsver, ka arī pēc tā beigām KAC turpinās darboties un iedzīvotāji varēs, piemēram, VSAA iesniedzamās darba nespējas lapas iesniegt savā pašvaldībā, nedodoties uz VSAA filiāli Talsos. Abu novadu vadītāji uzsver, ka galvenais ieguvums ir administratīvā sloga mazināšana iedzīvotājiem, kam vairs nav jāmēro ceļš uz tuvākajām pilsētām, prasot darbā brīvdienu, lai iesniegtu kādu dokumentu.
Aucē KAC tika nodarbināts viens pašvaldības darbinieks, savukārt Rojā - trīs cilvēki (divas sekretāres un dzimtsarakstu nodaļas vadītāja). Rojā klienti visvairāk izmantojuši VSAA pakalpojumus (60%), turpretim Aucē - VID (49%). Saskaņā ar socioloģisko pētījumu firmas SKDS veikto aptauju 90% KAC sastapto respondentu bija apmierināti ar sniegto pakalpojumu kvalitāti un visi aptaujātie pozitīvi novērtēja KAC izveidi savā pašvaldībā.
Neskaidrā finansēšana
VARAM Publisko pakalpojumu departamenta direktors Aivars Draudiņš stāsta - ja valdība akceptēs izstrādāto publisko pakalpojumu sniegšanas koncepciju, jau nākamgad KAC varētu sākt darboties visās 89 Latvijas pašvaldībās. «Jāsaprot, ka KAC pildīs pastkastītes funkciju, proti, iedzīvotāji varēs tajā iesniegt dažādām valsts iestādēm paredzētos dokumentus, kā arī tos saņemt. Taču, ja būs nepieciešama klātienes konsultācija, kas pārsniedz dokumenta vai veidlapas aizpildīšanas kārtību, būs jādodas uz attiecīgās iestādes filiāli.» Tas nozīmē, ka KAC varēs iesniegt, piemēram, dokumentus VSAA kāda pabalsta saņemšanai, taču, ja pabalsts tiks atteikts un pašvaldības iedzīvotājs vēlēsies saņemt padziļinātu informāciju par atteikuma iemesliem vai cilvēkam būs neskaidrības par viņam aprēķinātā pabalsta apmēru, tad gan būs jādodas uz tuvāko VSAA filiāli. Tas skaidrojams ar to, ka KAC strādās apmācīts pašvaldības darbinieks, nevis konkrētās valsts iestādes, kura sniedz pakalpojumus, konsultants.
Taujāts par KAC finansēšanu, A. Draudiņš stāsta, ka izmaksas veido darbinieka alga, kā arī telpas un datortehnikas nodrošinājums. Plānots, ka 2015. gadā darbinieka alga varētu tikt segta no ESF līdzekļiem, bet nākotnē par to būtu atbildīga pašvaldība. Kā piemēru A. Draudiņš min VSAA sadarbību ar 14 pašvaldībām, kas jau pašlaik saviem iedzīvotājiem nodrošina iespēju iesniegt VSAA paredzētos dokumentus savā teritorijā, par to maksājot no saviem līdzekļiem.
Auces novada priekšsēdētājs Gints Kaminskis, kurš ir arī Latvijas Pašvaldību savienības Reģionālās attīstības un sadarbības attīstības komitejas priekšsēdētājs, bilst: «Tā kā pašvaldība sniedz iedzīvotājiem valsts pakalpojumus, par to arī būtu jāmaksā valstij. Visloģiskāk būtu, ja valsts finansētu KAC darbinieka algu, tāpat kā, piemēram, valsts finansē pedagogu algas.»
Uz valsts atbalstu necer
Diena aptaujāja arī pilotprojektā neiesaistītās pašvaldības, lai noskaidrotu to viedokli par potenciālo KAC izveidi to teritorijā. Jāteic, ka visas aptaujātās pašvaldības šo ieceri vērtēja kā ļoti pozitīvu un lielu atvieglojumu iedzīvotājiem. Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka ar entuziasmu bilst, ka jau tuvākajā laikā dosies komandējumā uz Auci, lai klātienē iepazītos ar KAC darbību. Viņa arī norāda, ka pašvaldība ir gatava KAC darbu īstenot par saviem līdzekļiem. Arī Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs ieceri veidot KAC pašvaldībā vērtē pozitīvi, tomēr ar zināmām bažām: «Mana galvenā rūpe ir, vai pašvaldības darbinieki spēs orientēties dažādo valsts iestāžu pieprasīto dokumentu un veidlapu aizpildīšanas kārtībā, jo pieņemu, ka daudziem iedzīvotājiem tā varētu būt neskaidra.» Viņš arī piebilst, ka finansējumu atradīšot, jo uz valsts atbalstu jau sen vairs necerot.
Ar pilotprojekta darbību ir apmierinātas arī tajā iesaistītās valsts iestādes, tajā pašā laikā uzsverot, ka no sava budžeta par KAC sniegtajiem pakalpojumiem nav gatavas maksāt, jo tas neesot izdevīgi un racionāli. Piemēram, VID Nodokļu pārvaldes direktors Juris Gaiķis gan atzīst, ka ir ļoti pozitīvi, ja iedzīvotāji iestādei paredzētos dokumentus var iesniegt savā pašvaldībā, nedodoties uz VID filiāli, tomēr piebilst, ka maksāt pašvaldībai par pastnieka funkciju izpildi neesot gatavi. Līdzīga pozīcija ir arī VSAA, par to liecina arī līdzšinējā sadarbības prakse ar 14 pašvaldībām, kuras pašas finansē šo pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.
Par modeļa zem viena jumta jeb vienās telpās īstenošanu Latvijas lielajās pilsētās un 21 attīstības centrā gan J. Gaiķis, gan I. Šmitiņa saka - tas atkarīgs no telpu īres un uzturēšanas izmaksām. «Visās lielajās pilsētās un attīstības centros mums jau ir savas filiāles un telpas. Ja ir plānots pārcelties citviet, to var darīt, taču tad, ja telpu īres un uzturēšanas izmaksas ir izdevīgākas par līdzšinējām,» skaidro I. Šmitiņa.