Droši vien festivāli ir vajadzīgi arī tādēļ, lai pēkšņi piedzīvotu stipras pozitīvas emocijas. Viena no galvenajām LJMD atklāšanas koncerta sajūtām bija atziņas prieks: Latvijas mūzikas mantojums ir bagātāks, nekā šķita pirms šī koncerta. Šo izjūtu izraisīja drosmīgo novatoru G. Pones un R. Grīnblata darbu lieliskie priekšnesumi. Pones ELY: septiņas studijas dabā ir īsta pērle! Smalkas, organiski sacerētas miniatūras caurstrāvo nesamākslots dzīvīgums. 1970. gadā komponētais R. Grīnblata dodekafonais Flautas koncerts arī šodien ir svaigs, aktuāls un ļoti saturīgs. Visi R. Paideres darbi, kurus man nācies dzirdēt, vienmēr patīkami pārsteidz ar savu, tikai viņai raksturīgo skanējumu un uzbūves loģiku. Tāds ir arī jaunais sacerējums Tempera (pirmatskaņojums) ar mūsu mūzikā tik nepierasto mikrohromatiku. Sinfonietta Rīga sarežģītās laikmetīgās mūzikas priekšnesums dod acīmredzamu, teju taustāmu baudu. A. Kazlausks V. Līces saksofona koncertā apbūra ar siltu toni un frāzējuma vieglumu. Normunda Šnē ritma, artikulācijas un pat skaņdarbu formas proporciju izveides precizitāte bija pārliecinoša un nodrošināja vieglu uztveri. Ar tādu koncertu varētu lepoties jebkurš prominents starptautisks festivāls. Žēl, ka tik spīdošu koncertu noklausījās tik maz publikas! 5 5 5 5 5
Košs notikums, kurā daža laba senāk triepta krāsa spilgtāka par nesen gleznotu. Latvijas Komponistu savienība turpina mūsu publikas iepazīstināšanu ar Gundara Pones mūziku, un kamermūzikas darbs ELY: septiņas studijas dabā izklausās ne vien pēc cienījamas laikmeta liecības, bet svaiga, mūsdienīga skaņuraksta parauga, kas gluži labi varētu būt sarakstīts īpaši LJMD 2012 atklāšanas koncertam, - garšīgi tembri un instrumentācija, asprātīgs žanriskums un elpu aizraujoša poēzija skaņās. Otrs vakara baudījums - Rutas Paideres Tempera stīgu orķestrim. Reti veiksmīgs skaņu un vizuālās mākslas sapludināšanas piemērs, kur šķietami statiskajā atmosfērā mirguļo ceturtdaļtoņi, laiks apstājas, sasalst un aizjoņo. Svešādi skaista skaņu glezna. Ne sajūsma, ne dusmas, drīzāk remdena reakcija pret V. Līces Koncerta alta saksofonam pirmatskaņojumu. Neesmu drošs, ka Latvijai XXI gs. vajadzīgs vēl viens pentatoniski meditatīvs opuss, taču no garlaicības glāba Arvīda Kazlauska virtuozā saksofona tehnika un siltais, piesātinātais tonis. Visbeidzot, R. Grīnblata flautas koncertā debitēja studente Eva Jevstigņejeva - korekti un uzcītīgi, līdz brīvai ekspresijai vēl jāaug. Turpretī Normunds Šnē bija neparasti ekspresīvs, kārtējo reizi pierādot, ka tieši laikmetīgā mūzika ir viņa stihija. 5 5 5 5 5
Aizraujošs piedzīvojums. LJMD noteikti jābūt valsts atbalstāmo festivālu sarakstā. Vai Latvijas komponisti nav vienīgā radošā profesija, kuras stimulam nav īpašas programmas, atšķirībā no filmu, literatūras, mākslas darbu radītājiem? Komponista vienīgā iespēja dzirdēt savu darbu koncertzālē ir konkurence ar visu pasaules mūziku, arī to, kuru garantēti mīl klausītājs un līdz ar to arī producents. Tāpēc Komponistu savienības vadītājas Gundegas Šmites & Co darbs ir jo vērtīgāks. Nabadzības dēļ ierobežotās reklāmas iespējas (lai gan ideja gana stilīga, uzrunājoša) liedza piedzīvot tik ļoti nepieciešamo pilno zāli. Toties atnākušie burtiski gavilēja. Atšķirībā no latviešu mūzikas lielkoncerta programmām, kas daždien vairāk atgādina lielveikalu, LJMD saista ar pārdomātu mērķtiecību senāku un jaunāku tekstu atklāsmē. Koncerts bija ceļa rādītājs tajā latviešu kultūras atzarā, kurā dominē īpašs smalkums, pat izsmalcinātība, Grosvalda, Padega, Ādamsona gars. Mūzikā to pārstāv Pone - ELY: septiņas studijas dabā ir augstākā meistarības skola. Izcils, nenovecojošs ir R. Grīnblata flautas koncerts. Labi, ka tieši jaunie talanti piesaistīti tādas mūzikas atdzimšanai. Šo darbu klasiskais, tīrais modernisms bija kā platforma R. Paideres un V. Līces jaundarbiem - tipiskai XXI gs. mūzikai.