Atbildīgie Rīgas domē sola pievērsties šīs jomas sakārtošanai, lai pašvaldības apsaimniekotājus no prasta naudas pumpja pārvērstu efektīvā atbalsta mehānismā.
Piemērs un kurbulis
Galvenais dzinējspēks māju renovācijā ir kaimiņu labais piemērs, rāda līdzšinējā pieredze. Savukārt gan naskos kaimiņus, kas paguvuši pirmie, gan tos, kas arī grib mazākus siltuma rēķinus, bīda viens vai daži aktīvi cilvēki no mājas iedzīvotāju vidus vai apsaimniekotāja puses. Tie pierunā pārējos, sasauc sapulces, raksta dokumentus, kārto formalitātes, gatavo projektus, izvēlas būvniekus, skatās tiem uz pirkstiem un dara visu citu, lai namu sakārtotu un uzturētu kārtībā.
Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūrā (BEMVA) pieteikumus no aprīļa atvērtajā valsts renovācijas atbalsta programmā no Rīgas iesnieguši deviņu māju pārstāvji, un neviena no tām nav pašvaldības apsaimniekotāju pārziņā. Visus trīs jau noslēgtos Rīgas māju līgumus parakstījis Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības (DzĪKS) Bāka-2 valdes priekšsēdētājs Sergejs Sidorko, kurš savas apsaimniekotās mājas renovē kopš 1998.gada. «Jāsiltina, kamēr gāze lēta, šis ir izdevīgākais brīdis,» mudina S.Sidorko, «lai arī lēmums jāpieņem dzīvokļu īpašniekiem, apsaimniekotājam ir galvenā loma, lai viņus pārliecinātu ar aprēķiniem, skaitļiem un piemēriem.»
Nepalikt zem tilta
S.Sidorko uzsver retāk minētu aspektu, proti, daudziem padomjlaika namiem renovācija ir vienīgais glābiņš no sabrukšanas nākamajos 20 gados, jo tikai tā var nostiprināt nolietotās konstrukcijas un paildzināt ēku mūžu. Valentīna Jermaka, apsaimniekošanas biedrības Kurzemes nams 14 valdes priekšsēdētāja, līdz ar naudas ietaupījumu pērn rudenī siltinātajās mājās Kurzemes prospektā 14 un Bebru ielā 4 novērojusi jūtamu mitruma samazināšanos telpās.
Galvaspilsētas pašvaldība, kuras teritorijā ir trešdaļa no visiem valstī renovējamiem daudzdzīvokļu namiem, pērn atvēlējusi naudu energoauditiem, kā arī sniegusi informāciju par renovāciju ikgadējās mājokļu dienās, stāsta Rīgas Enerģētikas aģentūras direktore Maija Rubīna. Nākamgad plānots līdzfinansēt 50-60 māju energoauditus. Iecerēts arī veidot Viļņai un Tallinai līdzīgus rotācijas fondus, no kuriem iedzīvotāji varēs iegūt lētus kredītus siltināšanai. Jāpiebilst, ka līdzīga pieredze jau otro gadu desmitu ir Valmierā, kur kopš 1994.gada pašvaldība izsniedz bezprocentu aizdevumus pakāpeniskiem māju renovāciju darbiem.
Drīzāk bremze
Pret pašvaldības apsaimniekotāju iespējām veicināt renovāciju M.Rubīna ir skeptiski noskaņota. «Kurš uzticēsies apsaimniekotājam, kas riebj, cik tik var?» retoriski vaicā enerģētikas eksperte, kura savas 46 dzīvokļu mājas pārņemšanu īpašnieku biedrības ziņā organizējusi uzreiz pēc privatizācijas 2001.gadā.
Piecu namu apsaimniekotājs Ludis Pavilonis, kurš nule iesniedzis renovācijas atbalsta pieteikumu mājai Platajā ielā, neslēpj Dienai savu pieredzi: «Martā sākām mājas pārņemšanu no Kurzemes namu apsaimniekotāja, un tikai augusta beigās tā bija pabeigta.» Katru dokumentu apsaimniekotājs turējis maksimāli ilgi, neoficiāli paziņojot - tu esi mūsu konkurents, tāpēc neesam ieinteresēti nodot māju īpašniekiem! Turklāt mājai ne tikai nebija apsaimniekošanas maksas uzkrājuma, kas esot iztērēts gala sienas siltināšanai, bet bija vēl jāmaksā parāds. Līdzīgi gadījumi un nepamatoti uzkrājumu tēriņi konstatēti Valsts kontroles revīzijā galvaspilsētas apsaimniekošanas sabiedrībās.
Banka prasa simtu
Mājas Palmu ielā pārstāve Mairita Libauere Dienai stāsta, ka pašvaldības apsaimniekotājs pirms pārņemšanas mēģinājis baidīt iemītniekus, klāstot, ka pašu biedrība nespēs samaksāt siltuma rēķinus. Arī šī māja pieteikta renovācijas atbalsta programmā, un tai lielākais kavēklis bijusi bankas uzziņa par iespēju saņemt kredītu. «Apstaigājām trīs bankas, kas prasīja simtprocentīgu nama iedzīvotāju piekrišanu saistībām, kaut arī likumā prasīts vien 51%,» stāsta M.Libauere. Visbeidzot uzziņu izsniegusi DnB Nord banka. Šķērslis kredīta saņemšanai var būt arī prasība par pozitīvu mājas bilanci, jo katrā mājā atrodas kāds, kurš ik pa laikam vilcinās maksāt rēķinus, atzīst S.Sidorko.
Savukārt BEMVA pārstāve Inese Bērziņa nereti uzklausa projektu iesniedzēju bažas par energoauditoru un būvuzraugu darba kvalitāti, pret ko labas zāles būtu atklāta jautājumu apspriešana mājas kopsapulcēs.
Piliens jūrā
Kā vienīgo renovācijas veicinātāju no pašvaldības apsaimniekotājiem Dienas aptaujātie nosauc sabiedrību Juglas nami.
Tā rīkojusi sapulces, lai skaidrotu renovācijas ieguvumus, rosinātu dzīvokļu īpašniekus izlemt par siltināšanu un mudinātu gatavot projektus.
Apņemšanos rosināt pašvaldības apsaimniekotājus uzņemties iniciatīvu māju renovācijas organizēšanā Dienai pauž gan Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs (LPP/LC), gan jaunveidotā Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora pienākumu izpildītājs Anatolijs Aļeksejenko, kurš vadīja reorganizēto aģentūru Rīgas mājoklis.
Amatpersonas tomēr uzsver, ka lēmums par siltināšanu jāpieņem pašiem dzīvokļu īpašniekiem.