Neimeiera atzīšanās baletā

Šis ir un vienlaikus arī nav tas pats iestudējums, kuru Neimeiers vispirms radīja savai trupai, Hamburgas operas baletam, ar Čehova lugas un Krievijas komponistu - Dmitrija Šostakoviča, Pētera Čaikovska un Aleksandra Skrjabina - mūzikas izvēli apliecinot savu mīlestību uz krievu mūziku un literatūru. (Izrādēs Hamburgā, starp citu, dejo arī latviešu balerīna Anna Laudere.) Neimeiers ieradās Maskavā, pats izvēlējās pirmizrādes sastāvu un strādāja ar baletmāksliniekiem. Tas bijis ko vērts - redzēt, kā Krievijas baletmākslinieki Neimeiera vadībā iedziļinājušies Čehova lasījumā - vēl gluži svaigās atmiņās dalās teātra zinātniece un K.Staņislavska un V.Ņemiroviča-Dančenko ārzemju sakaru vadītāja Irina Černomurova. Taču šim baletam ir vēl cita jēga. «Neimeiera izrādē tikpat kā nav Čehova mājīguma. Neimeiera _Kaija_ ir balets par jaunas mākslas, jaunas dejas rašanos,» norāda Krievijas laikraksts _Vedomosti._ Tā ir tiesa - varu apliecināt, jo pati esmu redzējusi šo baletu Maskavā, un varu ieteikt no sirds. Tajā valda daiļums, gaume, inteliģence. Neimeiers tajā apliecinājis mīlestību pret klasiskajām baleta tradīcijām, vienlaikus eleganti tās parodējot, cieši līdzās liekot klasiskās baleta pozīcijas ar riskantiem, elpu aizraujošiem akrobātikas paņēmieniem. «Jaunā estētika un valoda nomaina veco, taču arī jaunajam lemts novecot, kļūt par klasiku. Šī ir mūžīga cīņa un nebeidzamas šaubas: vai vietā patiešām nāk kas labāks? «Man šķiet, ka _Kaija_ lielā mērā ir Neimeiera izrāde pašam par sevi, pārdomas par paša radošo ceļu,» domā Staņislavska un Ņemiroviča-Dančenko teātra galvenais diriģents Fēlikss Korobovs, kurš diriģēs šo izrādi. Viņš te jau pagājušajā nedēļā strādāja ar mūsu Operas simfonisko orķestri, kura pavadījumā maskavieši dejos viesizrādi. Uzdevums nav viegls, jo vesela baleta cēliena balsts ir D.Šostakoviča 15.simfonija. Vēl izrādē skan citi Šostakoviča opusi, fragments no Pētera Čaikovska _Gadalaikiem_, Aleksandra Skrjabina mūzikas fragments un skaņdarbs sitamajiem instrumentiem, ko sacerējusi nedzirdīgā komponiste Evelīna Glenī.#