Tieslietās neradušam cilvēkam izbrīnu rada jau iespēja vien, ka Jēkabpils laupītājus varētu netiesāt kā bandu, tomēr tiesāšanās ir smalka māksla. Attiecīgi šī jūtīgā lieta, sevišķi izmeklētājiem un prokuroram, pie reizes būs arī pārbaudījums, lai procedūras tiktu ievērotas perfekti un īstie papīri aizpildīti pareizi. Ne sliktajā «paraugprāvas» nozīmē, bet labajā - tiesiskajā un acīmredzamu taisnīgumu paģērošajā - šā nozieguma izmeklēšanai un iztiesāšanai būs sava veida «pievienotā vērtība» tautas acīs.
Par mundiera godu acīmredzot attāli un neskaidri dzirdējušie policisti spēļu zālē nesagadījās nejauši, bet gan plāna ietvaros. Līdzi paņēmuši nevis «šaujamieročiem līdzīgus priekšmetus», bet gan īstus šaujamos. Sevišķi abu Alfas darbinieku gadījumā iesaistītajiem nevajadzēja būt ilūzijām par šādiem rīkiem. Vienkāršs pilsonis, kas, dažādas motivācijas dzīts, alkst pēc sava stroķa, pieredzes trūkuma dēļ vēl varētu bērnišķīgi iedomāties, ka šaujamais viņa rokā vai īpašumā pats par sevi vien kaut ko dod vai izsaka. Laupīšanā iesaistītajiem policijas profesionāļiem, kaut viņu profesionālā morāle ir izrādījusies traģiski neadekvāta, pilnīgi noteikti bija skaidrs, ka paņemt rokās pistoli nozīmē būt gatavam no tās šaut, - jebkuram no viņiem. Neatkarīgi no tā, kurš raidīja liktenīgās lodes, tas bija acīmredzami organizēts nodarījums grupā, kuras dalībnieki bija gatavi nogalināt.