_Dienas_ aptaujātie eksperti atzīst, ka valsts uzņēmumu vadības politizācija ir nopietna problēma, bet katrs piedāvā atšķirīgus risinājumus. _Vienotības_ Saeimas frakcijas deputāte Lolita Čigāne sola, ka jau dažu mēnešu laikā līdz balsojumam Saeimā varētu nokļūt likuma grozījumi, kas izslēgtu «šoferu dēlu» nokļūšanu uzņēmumu vadībā.
Aicina atjaunot padomes
«Risinājums var būt tikai komplekss. Pirmā lieta - jāpieņem politisks dokuments, kas nosaka valsts uzņēmumu pārvaldīšanas stratēģiju, un tad var ķerties jau pie konkrētiem risinājumiem,» norāda Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta pārstāvis Latvijā Indars Aščuks. Viņaprāt, valstij būtu jānosaka konkrēti un izmērāmi mērķi, piemēram, peļņa vai apgrozījums, kas uzņēmumam ir jāsasniedz, jo tas varētu mazināt iespējas nepamatoti manipulēt ar uzņēmumu valdēm, atsaucot to locekļus.
Viņš arī uzskaita konkrētus darbus, kuri varētu sekot pēc tam: «Galvenais elements, kas Latvijā iztrūkst, ir padomju neesamība. Ir ļoti saprotams, ka kādreiz bija politiski ieceltas padomes un par tām bija pamatota skepse, bet esošā situācija, kad tās likvidēja un neko neielika vietā, nav laba pārvaldība.» Jāatgādina, ka valsts uzņēmumu padomes, kuru galvenā funkcija ir uzraudzīt uzņēmumu valžu darbu, tika likvidētas, kad, sākoties globālajai ekonomiskajai krīzei, tika īstenoti budžeta taupības pasākumi. Kaut arī šo soli atbalstīja liela sabiedrības daļa, izskanēja bažas, ka tas var novest pie valsts uzņēmumu valžu politizācijas. I. Aščuks norāda, ka uzņēmumu padomes būtu jāatjauno jaunā formā - iesaistot to darbā kādus neatkarīgus nozares ekspertus, kuriem nav jāpārstāv uzņēmuma akcionāri: «Šādam cilvēkam sava labā reputācija būtu daudz svarīgāka nekā izpatikšana kādam politiskam spēkam.» Viņš arī aicina valsts uzņēmumus izņemt no vienotās atalgojumu sistēmas. «Tas ir tāds krīzes risinājums, bieži vien arī populistisks. Taču nav normāli, ka Latvijas lielākā uzņēmuma Latvenergo vadītājs mēnesī nevar saņemt vairāk par 2800 latiem.»
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāja Elīna Egle aicina pārņemt biznesa pieredzi, kad vadošie speciālisti tiek atlasīti no darba tirgus, turklāt nevis atklāta konkursa veidā, bet ar personālatlases kompāniju starpniecību, kuras atrod labāko pieejamo speciālistu. «Ir bijuši politiski virzīti gan ļoti spēcīgi, gan ļoti vāji kandidāti. Ir bijis skumji vērot, ka stipros kandidātus nesaglabā politisku iemeslu dēļ, bet izvēlas vājākus,» viņa norāda. E. Egle ir skeptiska pret ideju veidot centralizētu valsts uzņēmumu kontroles mehānismu, kas atlasītu to vadītājus, jo tas nesakrīt ar biznesa praksi, bet daudzi uzņēmumi konkurē tirgus apstākļos.
Sola risinājumu
L. Čigāne savukārt norādīja, ka pašlaik Ekonomikas ministrijā (EM) jau notiekot darbs pie likumu grozījumiem, kas samazinātu iespējas uzņēmumu vadībā iecelt politiskus ielikteņus. «Jācer, ka ZZS šādus grozījumus atbalstīs. Domāju, ka šobrīd ir izcila iespēja sākt sistēmas sakārtošanu. Tā, protams, ir sarežģīta likumdošana, bet paredzu, ka kādu triju četru mēnešu laikā līdz kādam rezultātam būtu jānonāk,» viņa sola.
Satiksmes ministrs gan pret pārmetumiem uzņēmumu valžu politizēšanā aizstāvas, atsaucoties uz Satversmi. «8. nodaļa runā par cilvēka pamattiesībām: «...ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likuma paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu; ka ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās»,» atstāsta viņa preses sekretāre Ināra Pomere. Līdzīgi kā I. Aščuks, arī U. Augulis uzskata, ka vajadzētu atjaunot uzņēmumu padomes.