Robežsardzes pārstāvji gan mierina, ka šī bijusi tikai ierindas pārbaude, kādas tās darbinieki Rīgā vien mēnesī veicot vairāk nekā 200 reižu. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvis Andrejs Rjabcevs piebilst, ka šādu pārbaužu veikšana esot ne tikai robežsardzes tiesības, bet pat pienākums.
Reportieri, kurš, dzīvojot Latvijā, sadarbojies ar vairākiem medijiem, arī ar Dienu, robežsargu apmeklējums satraucis tādēļ, ka viņš pirms neilga laika uz valsts austrumu robežas veidojis reportāžu par šī dienesta darbu, bet tā pārstāvji viņam pēc tam lūguši sagatavoto materiālu atsūtīt saskaņošanai, ko viņš atteicies darīt. Dīvainā sakritība, ka ļoti drīz pēc tam šis dienests izlēmis pārbaudīt viņa uzturēšanās Latvijā likumību, turklāt nevis ierodoties dzīvesvietā, bet gan pie medija, kam viņš gatavoja publikāciju par robežsardzi, viņam šķitusi aizdomīga, jo iepriekš ne ar ko tādu viņš neesot saskāries.
Valsts robežsardzes pārstāve Jevgēņija Pozņaka Dienai gan skaidroja, ka lūgums aplūkot rakstu pirms publicēšanas «ir abu pušu interesēs, lai specifiski termini, nosaukumi un jautājumi ir precīzi. Nereti paši mediji atsūta rakstus un lūdz pārliecināties, ka viss pareizi atspoguļots». Viņa norāda, ka veiktā pārbaude ar to nekādā veidā neesot saistīta - saskaņā ar Imigrācijas likumu robežsardzes amatpersonas veic ārzemnieku uzturēšanās nosacījumu pārbaudes, kuras tiek plānotas, balstoties uz riska analīzi un informāciju no datu bāzēm. Pastāvīgi tiekot kontrolēta arī termiņuzturēšanās atļauju nosacījumu izpilde, un šo žurnālistu robežsargi centušies uziet šādas pārbaudes sakarā. Piemēram, Rīgā robežsargi dienā veicot vidēji 10 pārbaudžu gan cilvēku dzīvesvietā, gan darbavietā. «Tas ir mūsu ikdienas darbs, mēs pildām savus pienākumus, un tas nav nekas «ekstra»,» norādīja J. Pozņaka.
Pārbaužu laikā februārī esot atklāti 116 pārkāpumu, bet janvārī - 70. Ja Eiropas Savienības pilsonis pārkāpis šos uzturēšanās nosacījumus, liels sods par to nedraud - tikai brīdinājums vai administratīvais sods dažu simtu latu apmērā. Savukārt uzņēmums, kurš šādu cilvēku nodarbinājis, var tikt sodīts arī ar vairāku tūkstošu latu naudassodu.