Sarežģīta uzskatu un attieksmju ķīmija ir Guntim Akmeņkalnam, kurš pieteicies kandidēt uz augsto amatu, tomēr jautājumā par ģenerālprokurora Jāņa Maizīša atkārtotu ievēlēšanu viņam ir neraksturīgi nešaubīga nostāja: nē! Par savu kandidatūru nopietnajam amatam viņš gan nemaz tik pārliecināts nav - esot sevi izvirzījis tikai diskusijas dēļ. Tā vien šķiet, ka Akmeņkalna kungs nav pārliecināts par daudz ko savā dzīvē. Viņa ilgstošā pārliecība vismaz kopš 2005.gada ir tikai par Maizīša nepiemērotību amatam. Tai pašā gadā G.Akmeņkalns sāka darboties partijas Jaunie demokrāti valdē, bet pēc netikšanas Saeimā mudīgi pārmetās uz TB/LNNK. Šovasar, kandidējot uz vietu Rīgas domē, viņš par pilna laika pievēršanos politikai sacīja, ka «prokuratūrā bezjēdzīgi nositu savu laiku», jo tās darbs ir nelietderīgs. Politika - lūk, īstā vieta lieliem darbiem! Tomēr pašvaldību vēlēšanas Rīgā likumsakarīgi beidzās ar TB/LNNK fiasko, un nu Akmeņkalns gatavs atgriezties «bezjēdzīgajā» institūcijā, pat tās vadībā! Un ir izstājies no lielo cerību pievīlējas TB/LNNK. Šā savos viedokļos šurpu turpu mētātā kunga vienīgā, ekskluzīvā pārliecība par Jāņa Maizīša nepiemērotību amatam vedina domāt - vai tik tā nav kāda cita cilvēka - savos plānos un rīcībā daudz nosvērtāka cilvēka - attieksme, kas tiek caur viņu izspēlēta?
G.Akmeņkalna saistība ar Aivaru Lembergu cauri gadiem ir pārlieku skaidra, lai to neņemtu vērā arī šoreiz. Redzēsim, vai Lembergs nākamajā preses konferencē par pieteikšanos ģenerālprokurora amatam kriminālnoziegumā apsūdzēs arī bijušo prokuroru G.Akmeņkalnu, kā tas notika pēc J.Maizīša nesenā paziņojuma. No atsevišķiem A.Lemberga ZZS politiķiem pagaidām dzirdama G.Akmeņkalnam labvēlīga, kaut juridiski nekompetenta retorika: lūk, deputāti, lemjot par ģenerālprokurora apstiprināšanu, vēloties justies kā vēlētāji, kam dotas iespējas izvēlēties. Likums gan nepieļauj, ka Saeimai tiek dota izvēle starp kandidātiem, jo tāds tiek izvirzīts tikai viens, bet gan starp «jā» un «nē» konkrētam izvirzītajam kandidātam.