Trīs gadus mēs esam krīžu apsēsti. Krīzes ir visdažādākās - vulkāna radītā aviācijas lidojumu aizlieguma krīze, krīze Francijas un Itālijas attiecībās Šengenas līguma piemērošanas dēļ, pašlaik «gurķu» krīze. Agri vai vēlu ar visām šīm nebūšanām mums ir jātiek galā. Mēs atrodamies ekonomiskajā krīzē, kas rada kārdinājumu nacionālistiskai un populistiskai pieejai. Tā nav laba izeja no situācijas. Mums jāsaglabā solidaritāte un politiskais dialogs starp dažādām valstīm. Esmu pārliecināts, ka no šīs sarežģītās situācijas Eiropa izkļūs daudz stiprāka. Tas atkarīgs no formas, kādā vērsīsimies pret grūtībām. Esmu absolūti pārliecināts, ka Eiropiska pieeja dos pozitīvus rezultātus.
Kāda ir situācija Spānijā pēc pašvaldību vēlēšanām un pirms nākamā gada parlamenta vēlēšanām, ņemot vērā augsto bezdarba līmeni?
Manuprāt, mēs Spānijā joprojām ciešam no krīzes ietekmes, arī kā valdības partija (sociālisti pašlaik veido Spānijas valdību un pārliecinoši zaudēja 90% pašvaldību municipālajās vēlēšanās - red.), politiskā erozija notikusi arī daudzās citās Eiropas Savienības valstīs, piemēram, tā nesen notika Portugālē. Tas ir normāli, ka mums jāpieņem nepopulāri lēmumi un cilvēki šādiem lēmumiem nepiekrīt. Mums (sociālistu partijai) bija slikti rezultāti pašvaldību vēlēšanās Spānijā, un mēs nomainījām mūsu premjerministra kandidātu ar spēcīgu personību Alfredo Peresu Rubalkabu. Un mums jāuzklausa cilvēki, piemēram, politiskā kustība 15M (Akampadros). Mēs rīkosim politisku konferenci septembrī un oktobrī, lai pārbūvētu sociālistu partiju un radītu jaunu programmu nākamajām vēlēšanām.
Mums jāatrisina krīzes radītās problēmas un jāizvairās no vēl vienas krīzes, jāpieņem grūti lēmumi, sadalot smagumu starp dažādiem sociālajiem slāņiem. Mēs esam pārliecināti, un mums jāapzinās, ka mūsu politikas pašreizējie uzdevumi ir saistīti ar krīzi, bet mēs nevaram pieņemt tikai politiskus lēmumus, jo tie neatrisinās pašu problēmu. Mēs domājam, ka ir ārkārtīgi svarīgi meklēt Eiropai kopīgu pieeju šiem jautājumiem, arī eirozonas stabilitātes nodrošināšanai. Krīzi nevar atrisināt nacionālā līmenī.
Vēsts, ka spāņu gurķi un dārzeņi nes nāvējošu baktēriju, satrauca visu pasauli. Arī tagad, kad zināms, ka briesmas nav saistītas ar Spānijas ražotājiem, pircēji ar aizdomām jautā pēc izcelsmes valsts?
Vācu iestādes un senators no Hamburgas nodarīja mums lielu ļaunumu. Protams, ir traģiski, ka cilvēki Vācijā mirst ar šo baktēriju, bet tas nevar būt par iemeslu izskaidrot šo nelaimi bez zinātniska pamatojuma un pārliecības par izcelsmi. Mēs esam nolēmuši pieprasīt kompensāciju, jo zaudējumi ir milzīgi, iespējams, tā būs ilgtermiņā. Spāņu produktu reputācija ir smagi iedragāta. Mēs esam runājuši par to ar vācu amatpersonām, par to runāja arī premjerministrs Sabatero, tiekoties ar kancleri Merkeli. Viņi vienojās lūgt Eiropas Komisiju rast finansiālu risinājumu, lai kompensētu zaudējumus. Trešdien mums ir tikšanās Berlīnē, lai vienotos par stratēģiju, kas būtu lietojama kompensāciju noteikšanai. Labākais lēmums būtu pieņemams, vadoties no Eiropas interesēm. Drīzumā notiks Eiropas Savienības lauksaimniecības ministru tikšanās, kurā runāsim par kompensācijām. Ir jārunā arī par to Eiropas Savienības veselības protokolu mainīšanu, kas regulē šādas situācijas. Protokols nedarbojās, tāpēc tas ir jāmaina, lai līdzīgā situācijā tas darbotos precīzi.
Tas ir pārsteidzoši, ka vācu amatpersonas izplatīja nepārbaudītu informāciju.
Tas bija neapdomīgi. Tāpēc es Rīgā kolēģiem lūgšu solidaritāti un palīdzību Spāņu produktu reputācijas atjaunošanā. Tas ir viens no manas vizītes mērķiem.
Vai jums ir praktiski priekšlikumi, kā Latvija var palīdzēt?
Tā drīzāk ir Latvijas nostāja jautājumā par kompensācijām un izmaiņām protokolā, kas nosaka rīcību šādās situācijās.
Pēdējā laikā Spānijā un Latvijā ir aktuāls korupcijas jautājums. Vai spāņu vēlētāji atbalstīs opozīcijas partiju, kura uzvarēja vietējās vēlēšanās un ir iesaistīta korupcijas skandālā?
Mums Spānijā ir tiesas, kas soda, ja kas tāds notiek. Bet mums ir demokrātiska sistēma, kurā vēlētāji izlemj, kas veidos valsts un vietējo valdību. Un tam nav cita risinājuma. Tas ir brīvu pilsoņu lēmums, brīvās vēlēšanās.
Ko jūs sagaidāt no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā 2015. gadā?
Domāju, ka tas ir izaicinājums Latvijai, kļūstot pirmo reizi par prezidējošo valsti, tas ir izaicinājums arī Eiropas Savienībai. Mums ir svarīgi pierādīt, ka katra valsts Eiropas Savienībā, par spīti valsts ekonomiskajam un politiskajam raksturojumam, spēj vadīt Eiropas Savienību. Tas pierāda Eiropas spēku. Es zinu, ka Latvija domā par šo izaicinājumu, un partneriem šeit ir jāpalīdz. Latvijai būs jāattīsta Eiropas Savienības budžets, kuru pieņems 2014. gadā. Latvijai būs jāiedzīvina šis budžets 2025. gada stratēģijā, kam jāpastiprina Eiropas Savienības konkurētspēja, īpaši svarīgi tas būs pirmajos gados pēc jauno finanšu perspektīvu apstiprināšanas.
Tajā pašā laikā Latvija un Spānija ir valstis ar līdzīgām infrastruktūras problēmām. Mums ir vajadzīgi enerģijas starpsavienojumi. Abas valstis atrodas Eiropas nomalē, mums jāsadarbojas un jāstiprina savas pozīcijas Eiropas Savienības iekšienē.