Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) iesniegtajos politiskās aģitācijas izcenojumos Diena atrada vairāku pašvaldību izdotos informatīvos izdevumus, kas norādījuši cenas, par kādām iespējams iegādāties politiskās reklāmas laukumus arī šajos izdevumos - tie ir Iecavas Ziņas, Ogrēnietis, Salaspils Vēstis, Ķeguma Novada Ziņas. Pašvaldības to darīt nedrīkst, norāda RAPLM Juridiskā departamenta direktore Kristīne Jaunzeme un atgādina, ka tas secināts jau pērn, kad Diena skaidroja, vai Jelgavas pašvaldības finansētais izdevums Jelgavas Vēstnesis drīkst tirgot reklāmas. Nav neviena likuma, kur būtu melns uz balta rakstīts «pašvaldības tirgot reklāmas nedrīkst», taču K.Jaunzeme skaidro, ka, tirgojot reklāmas, pašvaldības nodarbojas ar komercdarbību, kas neietilpst Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajās pašvaldību funkcijās. Gan K. Jaunzeme, gan Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis akcentē, ka tādējādi pašvaldības arī kropļo tirgu, jo piedāvā reklāmas par ievērojami zemāku cenu nekā privātie reģionālie laikraksti.
Visu četru Dienas aptaujāto pašvaldību pārstāvji vai nu norāda, ka nav zinājuši par RAPLM iebildumiem, vai arī uzskata, ka neko nelikumīgu nedara. Iecavas novada domes priekšsēdis Jānis Pelsis (TB/LNNK) akcentē, ka reklāmu aizliegums pašvaldību izdevumos ir nesamērīgs, jo iedzīvotājiem ir būtiski zināt, «ko pārdod, ko maina, kur pērk, kur var atrast skursteņslauķi». K.Jaunzeme norāda, ka privātie sludinājumi, kuros iedzīvotāji tiek informēti, nav aizliegti, ja vien pašvaldība par tiem neiekasē maksu. «Ja parāda normatīvo pamatojumu, tad aizliegsim,» saka Ķeguma novada domes priekšsēdis Roberts Ozols (LZP). Savukārt Salaspils novada domes priekšsēdis Juris Putniņš (TP) iesaka izlasīt likumu par priekšvēlēšanu aģitāciju. Tas, viņaprāt, paredz - priekšvēlēšanu laiks ir īpašs periods, uz ko liegums tirgot politisko reklāmu neattiecas. Tiesa, šādas normas likumā nav.
Turklāt gan J.Putniņš, gan Ogres pašvaldības preses dienesta vadītājs Nikolajs Sapožņikovs uzsver, ka KNAB pats pieprasījis iesniegt politiskās aģitācijas izcenojumus, ko viņu ieskatā birojs nedarītu, ja tas būtu nelikumīgi. KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs skaidro, ka KNAB kompetencē esot uzraudzīt priekšvēlēšanu aģitācijas likuma ievērošanu un tajā nav nevienas normas, kas liegtu pašvaldībām tirgot politiskās reklāmas. Taču viņš uzsver, ka RAPLM viedoklis ir prioritārs, jo tās atbildības lokā ir vispārīgi likumdošanas principi, kas attiecas uz pašvaldībām.
Kāpēc RAPLM pieļāvusi, ka pašvaldības tirgo politiskās reklāmas? «Mums nav bijusi informācija, ka šis jautājums ir aktualizējies,» saka K.Jaunzeme. RAPLM pati nekontrolējot pašvaldību izdevumus un reaģējot tad, ja kāds sniedz ministrijai šādu informāciju. RAPLM pašvaldības nesodīšot, taču liegšot tām tirgot politiskās reklāmas. G.Līcis arī norāda, ka būtu jāizvērtē pašvaldību avīžu nepieciešamība, jo tās bieži vien izmanto par politisko ieroci, turklāt iedzīvotāju informēšanas funkciju varot izpildīt privātais sektors.