Vējonis būtu Saeimā, viņš balsotu par V. Zatleru. «Varbūt prezidents spēs mūs pārliecināt, ka ir labākais kandidāts, un tie cilvēki, kuri šaubās, var savu viedokli pamainīt,» _Dienai_ skaidroja R. Vējonis. Viņa vadītās Latvijas Zaļās partijas biedru dēļ (neapmierina prezidenta nostāja par Visaginas AES) ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis nevar solīt visu 22 frakcijas deputātu atbalstu prezidentam, nebūdams pārliecināts, vai tāds viņam būs arī no visiem _Vienotības_ un apvienības _Par labu Latviju!_ deputātiem, kuri gatavojas V. Zatleru izvirzīt.
Ja koalīcija nebūs vienota, pieaugs Saskaņas centra (SC) loma. Jau vairākos aizklātajos balsojumos SC ir spējis vienoties ar ZZS. Lai gan V. Zatlera vizīte Krievijā ir vērā ņemams notikums SC vēlētājam, šīs apvienības pārstāvji nav slēpuši, ka viņu rīcība lielā mērā būs pakārtota mērķim palielināt ietekmi un tuvināties varai. Ja V. Zatlers neiegūst ievēlēšanai nepieciešamo 51 balsi, šim amatam uz nākamo vēlēšanu kārtu var tikt nominēts arī kāds ar partijām saistīts cilvēks. Latvijas faktu aprīlī veiktajā pētījumā ir lūgts izteikt attieksmi pret vairākiem publiski minētajiem prezidenta kandidātiem. Aptaujā pirmajā vietā ir Aivars Lembergs, kuru atbalsta 27,4% pilsoņu, V. Zatleru atbalsta 24,9%, Vairu Vīķi-Freibergu - 19,3%, Ingunu Sudrabu - 18,5%, Māri Riekstiņu - 2%, Aivi Roni - 1,3%, Solvitu Āboltiņu - 1,1%, Inesi Vaideri - 0,4%, Gundaru Daudzi - 0,2%. LF direktors Aigars Freimanis pamanījis, ka V. Zatlera pozīcijas vājinās. Sociologs pieļauj, ka pēc prezidenta uzstāšanās Latvijas Universitātē vairāki politiķi, iespējams, atviegloti uzelpoja, ka prezidenta runa nebija tik spilgta, lai sabiedrības domu nostādītu savā pusē. Savulaik par atbalstu V. Vīķei-Freibergai partijas sacentās, jo viņai bija liels tautas atbalsts. Tagad, nododoties citu kandidātu meklējumiem, politiķi tik ļoti neriskētu iegūt sabiedrības nopēlumu.
LF aptaujā nav iekļauts Liepājas mērs Uldis Sesks, kura vārds arī izskanējis. Uz vaicāto, vai kāds ar viņu ir runājis par šādu iespēju, U. Sesks atbildēja: «Es savu kandidatūru neesmu izvirzījis un neesmu arī devis piekrišanu tās apspriešanai. Tā ir diskusija bez manas piekrišanas.» Taču par prezidenta institūcijas nākotni U. Sesks izsakās bez uzaicinājuma. Viņaprāt, ir jābūt tautas vēlētam prezidentam ar lielākām pilnvarām, lai valsti izvestu no krīzes. «Ja tautai netiek dotas tiesības vēlēt prezidentu un viņa pilnvaras nepalielina, jāizskata iespēja, vai tik mazā valstī tāda institūcija ir lietderīga,» piebilda Liepājas mērs. Uz jautājumu, vai viņš piekristu nākamajā kārtā pretendēt uz prezidenta amatu, U. Sesks atbildēja: «Ja tāda būs, tad arī runāsim. Tagad ir jāvērtē Valda Zatlera darbība un jārunā par viņu kā nākamo prezidentu.»
Liepājnieks, bijušais Saeimas deputāts Jānis Lagzdiņš nedomā, ka U. Sesks kļūs par prezidentu, jo, viņaprāt, SC varētu atbalstīt kādu ZZS kandidātu tikai tad, ja saņemtu garantijas, ka ZZS gāzīs Valda Dombrovska (Vienotība) valdību un nākamajā būs vieta arī SC. «Zatlers priekš ZZS ir labākais kandidāts, jo prezidents apzinās, ka viņa izredzes ir ZZS rokās,» uzskata J. Lagzdiņš. Viņš atzina, ka balsojuma iznākums var būt neprognozējams, jo katram frakcijas vadītājam bija un ir uzticamāki deputāti, pie kuriem pirms aizklātā balsojuma var pieiet un palūgt nobalsot citādi, nekā frakcija nolēmusi.