Klāss Huntelārs
Zinājām, ka būs grūti. Latvija vēlējās presingot un cīnīties, pēc pirmajiem vārtiem - arī atgriezties spēlē. Mēs gribējām spēlēt savu spēli un gūt vārtus. Jau pirmajā puslaikā, protams, jo pēc ātriem vārtiem viņiem būtu grūti. Nācās gaidīt ilgi, bet pēc rezultāta atklāšanas spēlēt kļuva viegli. Nebijām pārsteigti, ka Latvija sākumā presingoja, jo labi apzinājāmies, ka viņiem tā ir iespēja sevi parādīt no labākās puses, ko viņi arī centās izdarīt. Viņiem nebija ko zaudēt, tāpēc tam bijām gatavi. Jā, uzbrukumā bijām lēni. Pacietīgi meklējām brīvas zonas. Nav viegli spēlēt pret skaitliski tik kuplu aizsardzību, turklāt viņi aizsargājās labi.
Andris Vaņins
Latvijas vārtsargs
Nīderlande bija izteikts favorīts, ko pierādīja visa mača gaitā. Viņi vairāk kontrolēja bumbu, mums atlika cerēt uz pretuzbrukumiem. Turējāmies ilgi, bet 20 minūtes pietrūka. Puišiem jau beidzās spēki. Ir grūti spēlēt visu laiku bez bumbas, fiziski nogurām. Ja salīdzinām ar pirmo spēli, šoreiz ir labāk, jo 70 minūtes turējāmies. Bija arī dažas iespējas gūt vārtus: Vaļera (Šabala) varēja. Pirmajos zaudētajos vārtos tiku pārsteigts: negaidīju sitienu ar purngalu. Aizķēru bumbu ar pirkstiem, bet ar to bija par maz. Var teikt, ka ar to golu viņiem paveicās. Sneidera pirmajā sitienā pa vārtu konstrukciju biju pārliecināts, ka bumba ies garām. Meistars, ko lai saka?!