Kā norādīts Kultūras ministrijas izplatītajā paziņojumā, salīdzinot ar citiem pretendentiem, konkursa uzvarētājas galvenā priekšrocība bija vienmērīgi pārliecinošais sniegums visās konkursa kārtās. Konkursa komisijas priekšsēdētājs Uldis Lielpēters uzsvēris: «Komisiju pārliecināja Ditas Rietumas ļoti vienmērīgais sniegums visās konkursa kārtās. Priecēja tas, ka viņa filmu nozari redz plašākā tvērumā, ar to saprotot arī izglītību - gan šīs jomas topošo profesionāļu, gan auditorijas sagatavošanu. Pārliecinoša bija viņas līdzsvarotā pieeja attiecībā gan uz visai ģimenei un plašai sabiedrībai orientētām filmām, gan uz eksperimentālo kino un jaunu formu meklējumiem.»
Komentējot savas ieceres jaunajā amatā, D. Rietuma atgādināja, ka gada beigās Rīgā notiks Eiropas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonija, kas ir unikāla iespēja Latvijas kino plašāk izskanēt Eiropas kontekstā. Gada nogalē plānoti intensīvi kino pasākumi, lai latviešu kino parādītu uz āru, savukārt latviešu skatītājs iepazītu Eiropas kino. Otrām kārtām D. Rietuma vēlas panākt, lai starp latviešu filmu veidotājiem sāk raisīties dialogs. «Latviešu kino dzīvo ar mitoloģiju, ka ir kino cilvēkiem, tautai un ir kino mākslai un festivāliem. Būtībā stāsts ir ļoti vienkāršs - ir vajadzīgs kino, kurš sasniedz ļoti plašu auditoriju, gan tas kino, kurš demonstrē Eiropas kino tradīciju, autorkino, modernisma iezīmes, un būtiski, lai tas izskanētu kinofestivālos. Ideālā variantā ir kompromiss, kā tas ir ar Jāņa Norda filmu Mammu, es tevi mīlu, kas ļauj runāt par jauno latviešu vilni spēles kino pieredzē. Ja visi tie, kas taisa «mākslu mākslai» un «mākslu tautai» - vienkārši kvalitatīvu mākslu -, spētu vienoties kopīgā cīņā par lielāku finansējumu nacionālajam kino, ideāls būtu sasniegts.» Līdzšinējā prakse, kad notiek cīņa starp dažādiem projektiem, iesaistot Saeimu, ir destruktīva, pašiem māksliniekiem atņem spēkus un ir nozares strupceļš, uzskata D. Rietuma.
Par vēl vienu būtisku savas darbības virzienu NKC vadītājas amatā D. Rietuma min kinoizglītības ideju kopšanu, ar ko viņa līdz šim nodarbojusies nevalstisko organizāciju projektos:«Visapkārt ir tik daudz audiovizuālo parādību, bet bērni prot lasīt pamatā tikai Holivudas shēmas. Es to redzu, saskaroties ar studentiem, - paiet zināms periods, kamēr viņi saprot, ka var arī citādi un arī tas ir interesanti. To vajadzētu mācīt jau skolā, ka nav viens pareizais kino. Mana interese ir izveidot dialogu ar Izglītības un zinātnes ministriju, lai kino kā tēmu vai priekšmetu mācītu skolās.»
NKC vadītājas amatā D. Rietuma stāsies pēc mēneša, bet viņas darba līgums paredz iespēju veikt radošus darbus, tas ļauj cerēt, ka Ditas rakstus turpināsim lasīt arī KDi slejās.