Manevri ap Konkurences padomes (KP) vadības apstiprināšanu zināmā mērā ir kompliments šai iestādei. Publiskajā telpā relatīvi mazāk zināmā kontrolējošā iestāde izrādās gana nozīmīga, lai politiķi par to ieinteresētos. Principā tikai loģiski: Eiropas Savienībā un ASV konkurences pārkāpumu uzraugi un apkarotāji ir vieni no ietekmīgākajiem spēlētājiem ekonomikā valsts komandā (skat. «milžu cīņas» aviobiznesā, starp IT programmatūras ražotājiem, farmācijas nozarē utt., lielos sodus). Tātad no šī viedokļa politiķu vienīgā interese būtu, lai KP strādātu maksimāli efektīvi.
Ja pieņem, ka KP pašreizējā komanda strādā jēdzīgi (uzlabojumi, protams, vienmēr var būt, bet tie vismaz daļēji saistīti arī ar iestādes pilnvaru regulējumu un finansējumu), tad kāpēc šāda minstināšanās? Ir konkrēti iebildumi? Piemēram, par degvielas cenām vai lielveikaliem, kur kāds politiķis KP darbību uzskata par nepietiekami aktīvu? Tad tā arī konkrēti jāsaka, nevis jābubina, ka «principiālu iebildumu nav, tomēr...» Kādi vēl varētu būt iemesli? Partiju sponsori pažēlojušies par KP? Notiek kaulēšanās par to, kādām nozarēm KP pievērsties un kādām labāk nē?
Traģikomiskākais būtu, šie minējumi izrādītos kļūdaini un koalīcija vienkārši, atvainojos, čakarē viens otram nervus bez specifiskiem mērķiem. Jūs mums nedodiet posteni Sabiedrisko pakalpojumu regulatorā, mēs staipīsim jūsu kandidatūru KP. Jūs tur vēja enerģijas kvotas ne tā dalāt, mēs jums atspēlējamies - tam, ka KP ar kvotām nav nekāda sakara, neko nenozīmē. Tad jāsecina, ka partiju pozīciju cīņu loģika ir ņēmusi virsroku pār iedzīvotāju, šo partiju vēlētāju, interesēm netikt apšmauktiem.
Neba ZZS iedibinājuši un vienīgie piekopj šādas rotaļas (spriežot pēc runām, līdzīgas intrigas ir ap Centrālās vēlēšanu komisijas un Tiesībsarga vadītāja posteni) - Vienotība spēlē līdzi. Šādu ieražu sliktais blakus efekts ir arī tāds, ka ikvienas kaut cik nozīmīgas iestādes vadītājs iegaumē, ka viņam (-ai) jādraudzējas ar politiķiem, «jārunā» ar visiem, jābūt diplomātam, un tikai pēc tam profesionālim, kas dara savus tiešos pienākumus. T.i., partijas valdībā mainās, valsts pārvaldes politizēšana turpinās.