Šogad jūlijā Vācija uz gadu pārņem prezidentūru vienā no svarīgākajām Baltijas jūras reģiona sadarbības organizācijām - Baltijas jūras valstu padomē. Baltijas jūras valstu padome turpinās Norvēģijas prezidentūras nozīmīgās iniciatīvas, it īpaši jūras politikas un cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomās, pieņemot mūsdienu jaunos izaicinājumus.
Ko mēs vēlamies šajā laikā panākt kopā ar saviem Baltijas jūras reģiona partneriem?
Prioritāte ir Baltijas jūras kā veselas un dzīvotspējīgas ekosistēmas saglabāšana. Veselīga jūra ir absolūti nepieciešama cilvēces labklājībai un izdzīvošanai. Tālab galvenais izaicinājums pašlaik ir Baltijas jūras ārkārtīgi jutīgās ekosistēmas ilgtspējīga aizsardzība. Baltijas jūras piekrastes valstis tikai kopējiem spēkiem var veiksmīgi cīnīties pret tās piesārņojumu, ko īpaši veicina barības vielas, kuras pārmērīgā daudzumā jūrā nonāk no lauksaimniecības un rūpniecības uzņēmumiem, kā arī privātajām mājsaimniecībām. Mēs visi izjūtam klimata izmaiņu un zemes sasilšanas iedarbību. Baltijas jūras valstu padome klimata konferences laikā dos savu ieguldījumu klimata piemērošanās stratēģijas izstrādē visam Baltijas jūras reģionam.
Saimnieciskās aktivitātes Baltijas jūras krastos veido nepilnu trešdaļu Eiropas ekonomikas. Līdz ar to Baltijas jūras reģions ir viens no pasaules nozīmīgākajiem saimnieciskajiem centriem. Ir samazinājusies ekonomikas nesabalansētība starp Baltijas jūras austrumu un rietumu reģioniem, tomēr tā joprojām ir jūtama. Izmantojot reģionālās modernizācijas partnerību, mēs vēlamies Vācijas un tai sekojošās Krievijas prezidentūras laikā dot jaunus impulsus reģiona ciešākai integrācijai.
Daudzi starptautiskie salīdzinošie pētījumi liecina par to, ka Baltijas reģionā ir vieni no pasaules augstākajiem izglītības standartiem. Ņemot vērā pirmklasīgu augstskolu un pētniecības iestāžu blīvo tīklu, Baltijas jūras reģions ir labi sagatavojies industriālās sabiedrības pārveidei par zināšanu sabiedrību. Perspektīvo nākotnes potenciālu vēl labāk iespējams izmantot visa reģiona attīstības procesos, organizējot pastiprinātu jaunatnes, jauno zinātnieku un speciālistu apmaiņu.
Baltijas jūru kā vienu no centrālajām Eiropas satiksmes asīm ik dienu šķērso vairāk nekā 2000 kuģu. Tāpēc galvenās rīcības jomas Baltijas jūras sadarbības kontekstā ir satiksmes infrastruktūras paplašināšana un kuģniecības drošības uzlabošana. Lai veicinātu novatoriskus risinājumus, Baltijas jūras valstu padome atbalsta tautsaimnieku un zinātnieku organizāciju apvienības. Nepieciešama tālāka kuģniecības kā konkurētspējīga transporta veida attīstība. Vienlaikus reģionālajai kuģniecībai jārēķinās ar to, ka tiks piemērots stingrāks emisiju regulējums. Kuģu emisiju samazināšana ir ieguldījums cīņā pret klimata pārmaiņām. Baltijas jūrā kā kuģu degvielu vairāk vajadzētu izmantot alternatīvos un videi draudzīgos resursus, piemēram, sašķidrināto gāzi. Patlaban Baltijas jūras reģionā trūkst šādiem pārkārtojumiem nepieciešamās infrastruktūras. Viens no mūsu kopējiem izaicinājumiem ir panākt progresu.
Viena no Baltijas jūras politikas nozīmīgākajām ilgtermiņa prioritātēm ir sadarbība energosektorā. Patlaban mēs varam novērot visdažādākos attīstības virzienus - Vācija atsakās no atomenerģijas, bet Kaļiņingrada un Somija ceļ jaunas atomelektrostacijas. Tajā pašā laikā piecas no astoņām dalībvalstīm ir nospraudušas ļoti ambiciozus mērķus atjaunojamo energoresursu izmantošanai. Zviedrija, Somija un Latvija vēlas jau 2020. gadā vairāk nekā trešdaļu enerģijas iegūt no atjaunojamiem energoresursiem. Lai Baltijas jūras energopolitika attīstītos veiksmīgi, ir nepieciešams uzticības pilns dialogs starp visām iesaistītajām pusēm. Īpaša uzmanība jāpievērš ne vien energodrošībai un energotīklu izbūvei, bet arī atjaunojamo energoresursu paplašināšanai un energoefektivitātes palielināšanai.
Norvēģija un Vācija vēlas Baltijas jūras valstu padomi veidot par modernu un aktīvu organizāciju ar vēl nebijušu Baltijas jūras reģiona tālākas attīstības potenciālu. Visas Baltijas jūras valstu padomes locekles sadarbojas uz līdztiesības pamatiem. Baltijas jūras valstu padomē var apvienoties Vācijas federālās zemes un citu dalībvalstu reģionālās vienības, lai mērķtiecīgi īstenotu savas intereses. Arī Vācijas prezidentūras laikā Baltijas jūras valstu padome dos vērtīgu ieguldījumu Baltijas jūras reģiona tālākai saaugšanai vienotā veselumā.
Informācijai:
Baltijas jūras valstu padome tika dibināta 1992. gadā pēc toreizējā Dānijas ārlietu ministra Elemana-Jensena un viņa vācu kolēģa Genšera iniciatīvas. Tās dibinātāji bija visas Baltijas jūras piekrastes valstis, kā arī Norvēģija un Eiropas Komisija. Pēc trijiem gadiem pievienojās arī Īslande. Kopš dibināšanas Baltijas jūras valstu padome politiski atbalsta un dod daudzus impulsus Baltijas reģiona sadarbībā. Ir īstenojusies tās austrumu un rietumu pretrunu pārvarēšanas misija, aktīvi atbalstot austrumu piekrastes valstis pārveides procesos no diktatūras uz demokrātiju un no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku. BJVP bija pirmā organizācija, kas tādā veidā Eiropā īstenoja reģionālās sadarbības modeli, no kura šodien piemēru ņem arī citi reģioni, piemēram, Melnās jūras reģions, Donavas baseins un Vidusjūra.