To Dienai apstiprina arī Telia Latvija komercdirektors, mākoņdatu zīmola Cloudy pārstāvis Mārtiņš Paurs: «Latvijā tikai 6% no kompānijām atzīst, ka lieto mākoņpakalpojumus, bet, piemēram, Somijā 51%. Ja, tā sakot, uzliekam vēl pa virsu datu slāni, kur salīdzinām Latvijas tirgus apmēru, situācija nepavisam nav rožaina.»
Tomēr eksperts atzīst, ka pēdējos sešos mēnešos redzams zināms progress. Viņaprāt, uzņēmumi sāk saskatīt mākoņdatu izdevīgumu. Līdzīgu situāciju demonstrē arī Latvijas IT uzņēmuma Tilde veiktā aptauja - 66% aptaujāto uzņēmumu vadītāju jau tagad izmanto kādu no datu mākonī pieejamiem pakalpojumiem. Par lielākajiem ieguvumiem 77% vadītāju uzskata iespēju strādāt attālināti, jo mākoņrisinājums ļauj no distances piekļūt e-pastam, dokumentu failiem un dažādām uzņēmuma sistēmām.
Mākoņu pievilcība
Datu glabāšana vai operāciju veikšana interneta mākonī, kas ļauj piekļūt informācijai un strādāt ar to no jebkuras pasaules vietas, kur vien pieejams internets, ir ērts un, kā apgalvo Dienas aptaujātie eksperti, drošs risinājums. Proti, ja uzņēmumam ir digitālā informācija, kas nepieciešama darbam, brīdī, kad, piemēram, pazūd elektrība vai rodas kādas problēmas ar vietējiem serveriem, uzņēmuma darbība tiek paralizēta. «Jebkura dīkstāve uzņēmumam ir zaudēta peļņa, savukārt mākoņdati ļauj turpināt strādāt,» piemēru drošībai un vienlaicīgi finansiālajam ieguvumam ilustrē M. Paurs.
Tāpat kā lielu plusu eksperts min arī drošību pret hakeriem - mākoņpakalpojumu nodrošināšanai tiek izmantoti datu centri, kuros, kā norāda platformas BiSMART speciālisti, «valda faktiski militāra līmeņa drošība». Šo tehnoloģiju attīstībā un datu aizsardzības risinājumos tiek ieguldītas miljardiem eiro lielas investīcijas, kuras var atļauties vien retais uzņēmums. Savukārt datu uzņēmumā tiek algoti speciālisti, kas datu pasargāšanai velta visu savu darba ikdienu. «Ne visus biznesa tehnoloģiju radītos ieguvumus var tieši un uzreiz izmērīt naudā, taču to ietekme ir ne mazāk būtiska. Piemēram, laika ietaupījums - jo lietderīgāk izmantojam savus laika resursus, jo esam konkurētspējīgāki,» BiSMART konferencē komentēja Telia Latvija finanšu direktors Edgars Jansons. Izmantojot mākoņpakalpojumus, tiek patērēts mazāks elektroenerģijas daudzums. Ja uzņēmums pārvalda pats savu datu centru, serveri netiek pilnībā izmantoti. Tukšgaitā serveri izšķērdē enerģiju. Mākoņpakalpojumu sniedzējs var iekasēt mazāku maksu par izmantoto enerģiju, nekā jātērē, uzturot savu datu centru.
Mākoņrisinājumiem vienmēr tiek piedāvātas jaunākās programmatūras, kas ļauj ietaupīt, kā arī uzlabo efektivitāti, jo, piemēram, kā Dienai jau augustā skaidroja Datorzinību centra valdes priekšsēdētājs Andris Ķikāns, uzņēmumi mēdz nopirkt programmu un tad lietot to pēc iespējas ilgāk, bet tas rada gan efektivitātes, gan drošības riskus. Mākonī balstīti pakalpojumi ir ideāli piemēroti uzņēmumiem ar augošām vai svārstīgām prasībām. To pamats ir attālināti lieljaudas serveri, tādēļ ir iespējams nodrošināt klientiem lielu elastību. Ja vajadzības aug, ir viegli palielināt mākoņa jaudu, un otrādi - ja jaudas pilnībā netiek izmantotas, tās var samazināt.
Bailes paliek
Jautāts, kāpēc Latvijas uzņēmumi tik kūtri ievieš mākoņdatu pakalpojumus, M. Paurs skaidro, ka noteicošās varētu būt bailes. «Mēs esam daudz lauzījuši galvu un secinājuši, ka būtisks faktors varētu būt latviešu mentalitāte, kas izpaužas uzskatā: tas, ko es redzu uz galda vai manā datorā, ir visdrošākajā vietā, un tam neviens klāt netiks,» skaidro eksperts. Viņaprāt, ļoti spēcīgais konservatīvisms liek vietējiem uzņēmējiem izturēties piesardzīgi. Šobrīd uzņēmums novērojis, ka klientus vieglāk atrast ārpus Latvijas, eksperts gan piemin, ka Latvijā ir maz lielu uzņēmumu, kas skaitītos «nopietns klients». Savukārt A. Ķikāns pauda uzskatu, ka, piemēram, valsts iestādes ar mākoņdatu izmantošanu kavējas, jo spēcīgi iesakņojies ieradums, ka Latvijas personu datiem jāglabājas Latvijā, lai gan, ja vien dati glabājas Eiropas Savienības teritorijā, tam īsti nav nozīmes.
Līdzīgu situāciju novērojis arī Cloudy pārstāvis: «Arī mūsu klientu lokā ir valsts iestādes, kuru darbinieki, kas atbild par IT lietām, meklē dažādus risinājumus, bet pagaidām vērojama tendence, ka vairums valsts iestāžu drīzāk meklē iemeslus, lai neizmantotu mākoņpakalpojumus, un atsaucas uz datu drošību. Tiek minēts, ka dati jāglabā savās telpās un tamlīdzīgi. Privāto uzņēmēju ieinteresētība mākoņdatu lietošanā noteikti ir lielāka nekā publiskā sektora ieinteresētība.»
M. Paurs gan uzskata, ka mākoņdati ir visai droši un ar tiem gadījumiem, kad tiek uzlauztas lielās datubāzes, piemēram, Apple iTunes ASV, ir līdzīgi kā ar lidmašīnām - «kad viena lidmašīna nokrīt, par to visi raksta, bet neviens nemin, cik daudz lidmašīnu veiksmīgi aizlido». Viņaprāt, uzticama partnera serveri ir drošāki nekā pašā uzņēmumā veidotas datu glabātavas, it sevišķi, ja ņem vērā cilvēku kļūdu radīto risku. «Neviens nav mēģinājis apkopot ziņas par to, cik daudz datu zūd, aizmirstot taksometrā datoru vai pazaudējot zibatmiņu,» norāda M. Paurs.
Pasaules pieredze
Jāsaka gan, kaut arī Latvijā pret mākoņiem izturas visai piesardzīgi, arī pasaules uzņēmumi nav steigušies pārvietot visu savu digitālo infrastruktūru uz tiem. Žurnāls Forbes vēsta par mākoņpakalpojumu automatizācijas uzņēmuma RightScale aptauju, kurā 68% uzņēmēju (no apmēram 1000) atzinuši, ka mākoņos notiek tikai apmēram piektdaļa no viņu datu operācijām. Savukārt 55% uzņēmumu pārstāvju norādīja, ka lielākā daļa viņu datu nav mākoņos. Tātad var secināt, ka arī pasaulē piesardzība pret mākoņpakalpojumiem saglabājas.
Diena jau vēstīja, ka 2016. gadā, par spīti skeptiķu šaubām, mākoņdatošanai prognozē iespaidīgas attīstības perspektīvas. Pērn Ķīnas gigants Huawei Technologies, viens no pasaulē lielākajiem telekomunikāciju aprīkojuma un mobilo ierīču ražotājiem, nāca klajā ar paziņojumu, ka tuvāko piecu gadu laikā ieguldīs aptuveni vienu miljardu ASV dolāru (0,92 miljardus eiro) mākoņdatošanas risinājumu virzīšanai un to pievilcības paaugstināšanai kompānijas klientu acīs. Industrijai paredzams pieaugums no 21 miljarda pagājušajā gadā līdz 28 miljardiem ASV dolāru 2016. gadā.