Tomēr Dziesmu svētku noslēgumkoncertam Līgo! virzīto virsdiriģentu sarakstā, kas tika darīts zināms Latvijas diriģentu sanāksmē 6. oktobrī, šīs diriģentes vārda nav. Tas gan nenozīmē, ka durvis uz Dziesmu svētku virsdiriģenta posteni jauniem vārdiem ir slēgtas: Vispārējo latviešu dziesmu svētku kopkora priekšā Mežaparka Lielajā estrādē koncertā 7. jūlijā pirmo reizi stāsies veseli deviņi jauni virsdiriģenti. Savukārt četri lielmeistari tiks kronēti goda virsdiriģentu kārtā.
Kā vienīgais latviešu diasporas pārstāvis virsdiriģentu statusā būs Andrejs Jansons no ASV, savukārt goda virsdiriģenta statusā - Roberts Zuika, arī no ASV, savā 100. jubilejas gadā.
Jāatbilst kritērijiem
Virsdiriģentu un virsvadītāju kandidatūras izvirza svētku mākslinieciskie vadītāji, izskata nozaru konsultatīvās padomes un ar to iepazīstina Dziesmu un deju svētku māksliniecisko padomi. Procedūrai punktu pieliek Valsts kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs, kurš pilnu, jau apstiprinātu sarakstu publicēs pēc Dziesmu un deju svētku padomes sēdes, kas notiks 9. novembrī.
«Ir jāsaprot, ka Dziesmu svētku noslēgumkoncerts nav vienbalsīga tautas sadziedāšana, bet gan mākslinieciski augstvērtīgs koncerts, kas prasa milzīgas prasmes, pieredzi no mākslinieciskajiem vadītājiem un virsdiriģentiem. Viņu izvēle ir ļoti liela atbildība, tāpēc ir izstrādāti konkrēti kritēriji pretendentiem uz šo godu,» paskaidro Dziesmu svētku rīkotāja, Valsts kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra direktore Dace Melbārde.
Nolikumā, kuru oktobra sākumā formulējusi Dziesmu un deju svētku mākslinieciskā padome, atrodami astoņi kritēriji, norādot, ka jāatbilst vismaz sešiem. Šie kritēriji ir: atbilstoša profesionālā izglītība, vismaz piecu gadu mākslinieciskā kolektīva diriģenta pieredze. Nepieciešams, lai pretendenta kolektīvs būtu piedalījies vismaz divos latviešu Dziesmu un deju svētkos un ieguvis augstāko žūrijas vērtējumu: Grand Prix vai 40-50 punktu (50 maksimālo punktu sistēmā), kā arī guvis uzvaras starptautiskos konkursos.
Papildus Dziesmu svētku repertuāram pretendenta korim gadā jāiestudē vismaz viena sava programma, un diriģenta darbībai pēdējos piecos gados ir jābūt devušai redzamus rezultātus Dziesmu svētku tradīcijas ilgtspējai konkrētajā administratīvajā teritorijā. Jābūt apliecinājušam profesionālismu, vadot meistarklases un piedaloties konkursu žūrijās, un pēdējos 10 gados jābūt novērtētam ar nacionāla vai starptautiska mēroga apbalvojumu par profesionālo darbību.
Sākums ir iespaidīgs
Inguna Grietiņa var pamatoti lepoties, ka viņai izdevies izveidot pirmo latviešu kori Īrijā. «eLVē, ko dibināju 2006. gada 11. novembrī, ir pirmais un vienīgais latviešu koris Īrijā tās latviešu vēsturē 60 gadu garumā. Esam visaktīvākā Īrijas latviešu struktūrvienība, kas gandrīz katru mēnesi piedalās dažādos pasākumos, galvenokārt īru sabiedrībai. Esam daudz ceļojuši ārpus Īrijas, muzicējuši un ieguvuši draugus Amerikā, Kanādā, Karību salās, Gērnsijā, Anglijā, Briselē, Zviedrijā un citur,» stāsta Inguna Grietiņa, kura Īrijā izveidojusi arī mūzikas studiju - skolu Mazais letiņš -, kas darbojas jau piecus gadus, un tās audzēkņi bērni bieži uzstājas koncertos.
Diriģente stāsta, ka darbā noderot J. Mediņa Mūzikas vidusskolā apgūtā kordiriģēšanas specialitāte un studijas Daugavpils Universitātē. «Esmu mūzikas pedagoģe ar nu jau 18 gadu pieredzi, jo sāku strādāt ļoti agrā jaunībā vēl mācoties. Latvijā esmu vadījusi skolu korus - A. Pumpura 11. pamatskolā -, kā arī dibinājusi un četrus gadus pirms aizbraukšanas vadījusi Aizkraukles novada ģimnāzijas jauniešu kori De Cantare.» I. Grietiņa lepojas, ka ar saviem koriem toreiz paspējusi piedalīties divos Skolēnu dziesmu svētkos Latvijā. Tiesa gan, Latvijas vadošo diriģentu vidē šādu diriģenti nav ievērojuši un tikai rausta plecus.
Kā rezultāts I. Grietiņas pašreizējām menedžmenta studijām Īrijā šogad tapusi Navanas skola jauniešiem. Viņa ir arī Īrijas Latviešu nacionālās padomes Izglītības un kultūras departamenta vadītāja un divus gadus (2008., 2009.) dziedājusi Īrijas Televīzijas korī RTᅢノ Philharmonic Choir. «Esmu priecīga, ka varu izpausties savā specialitātē un darīt to, ko sirds vēlas, arī nelatviešu, proti, īru vidē,» viņa toreiz, 2008. gadā, dalījās priekā portālā www.baltic-ireland.ie. Tomēr vēl pavisam jaunā kora eLVē dalība iepriekšējos 2008. gada Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos Rīgā bijis spilgtākais notikums diriģentes un kora tā gada dzīvē. «Kad tiku nostādīta izvēles priekšā, vai nu RTᅢノ, vai aktīvs sabiedriskais darbs Īrijas latviešu labā, toreiz sirds ierunājās patriotisma vārdiem: latviet's esmu, latviet's būšu, latviet's mūžam palikšu,» viņa paskaidro mūsu nu jau diezgan apjomīgajā e-pasta sarakstē.
Uzzinājusi, ka tomēr netiek virzīta virsdiriģentes godam, I. Grietiņa neizplūst žēlabās, bet gan diplomātiski teic, ka «ir liels gandarījums un gods, ka tiku izvirzīta virsdiriģenta kandidatūrai. Paldies cilvēkiem, kas par to parūpējušies un manu darbu vērtējuši tik augstu», un pateicībā piemin ne tikai sava kora dziedātājus, bet arī Pasaules Brīvo latviešu apvienību (PBLA) un Eiropas Latviešu apvienību. PBLA, starp citu, vērsusies KNMC ar vēstuli, lūdzot rast iespēju virzīt virsdiriģentu statusam veselu virkni trimdas latviešu kolektīvu vadītāju. «Ir svarīgi atzīmēt tieši diasporas latviešu diriģentus, jo darbam ar diasporas koriem ir pavisam citas funkcijas, prioritātes un vērtības,» uzsver I. Grietiņa. Viņa esot bijusi vienīgā kandidatūra no t. s. jaunās emigrācijas pēdējos gados.
No kritērijiem neatkāpsies
«Nav šaubu, ka diasporai ir milzīga loma svētku norisē,» apstiprina arī D. Melbārde un piebilst, ka KNMC šomēnes rīko radošo nometni diasporas māksliniecisko kolektīvu vadītājiem. «Taču virsdiriģenta gods jānopelna ar sūru un ilgu ikdienas darbu un panākumiem. Es vēlreiz atkārtoju: šie ir svētki ne tikai tautai, bet arī kultūrai - mūzikai, dejai, mākslai. Tie ir atzīti par pasaules kultūras brīnumu arī tieši augsto māksliniecisko kvalitāšu dēļ. Mani pārsteidza, ka ar priekšlikumu griežas pie premjerministra. Dziesmu svētkiem jābūt brīviem no politisko amatpersonu spiediena. Tā ir nedaudz padomiska domāšana: uzrakstīšu vēstuli prezidentam, premjeram vai kultūras ministrei, un viņi tagad izlems un dos rīkojumu no augšas,» uzskata D. Melbārde.
«Ir divi diriģenti, kuri paši pieteikušies, ka vēlas būt virsdiriģenti, un vaicā, kāpēc viņi nav virsdiriģenti, - Inguna Grietiņa un arī Marks Opeskins no Vācijas. No kritērijiem neatkāpsimies, un tas, ka kāds cilvēks ekonomiskās emigrācijas rezultātā ir atstājis Latviju, negarantē pēkšņi papildu tiesības kļūt par virsdiriģentu dzimtenē. Profesionalitāte un pieredze ir pats galvenais. Es šo diriģenti nepazīstu, un tāds pēkšņs spiediens, virsdiriģentu lobēšana ir pirmo reizi Dziesmu svētku vēsturē,» atbild Ivars Cinkuss. Viņš un Aira Birziņa ir Dziesmu svētku noslēgumkoncerta mākslinieciskie vadītāji. Svētku mākslinieciskās padomes vadītājs Māris Sirmais savukārt iesaka turpmāk rosināt diasporas latviešu videi pašai izvirzīt divus virsdiriģentu kandidātus - vienu no Eiropas, vienu no ASV un Austrālijas, «lai nevis kāds tiek šajā godā tikai tāpēc, ka vairāk par sevi atgādina».