Jānim netrūkst plānu un sapņu. Visvairāk gribētos tikt pie amerikāņu 1965.-1967. gada Ford Mustang atjaunošanas, savukārt pēc gadiem 10-20 - izveidot pašam savu spēkratu restaurēšanas uzņēmumu. «Ir arī citi plāni - kā līdz tam nokļūt, jo šī joma ir dārga un prasa milzu ieguldījumus,» Jānis saka.
Idejām «par īsu»
Pēc vidusskolas Jānis cilāja domu par Rīgas Tehnisko koledžu, kaut ko saistībā ar elektroenerģiju. «Vilka uz tehniskām lietām.» Kāpēc viņš beigās tomēr izvēlējās iestāties LU, lai kļūtu par mājturības un kultūras vēstures skolotāju? «Uzskatīju, ka tas ir ļoti labs darbs. Gaidīju arī, ka, valstij attīstoties, pieaugs skolotāju atalgojums, un man ļoti patika pedagogu darbalaiks - vasara brīva, brīvlaiki,» Jānis smaida, taču piebilst, ka patikusi arī pati mājturība - iespēja iemācīt skolēniem ko tādu, ko mūsdienās daudzi vairs neprot. Prakses laikā Jānis strādāja Āgenskalna Valsts ģimnāzijā, ar skolēniem sapratās labi, arī pašam bija interesanti. Viņš saka, ka arī tagad labprāt būtu skolotājs, ja vien uzlabotos situācija ar skolu finansēšanu un pedagogu atalgošanu. Pēc studiju beigšanas no darba skolā viņu atturēja arī tas, ka daudzās radošās idejas, ko ar skolēniem mājturībā paveikt, nereti atdūrās pret ierobežotajām iespējām - skolu materiāli tehniskā bāze tam visam bija stipri «par īsu».
Pēc augstskolas diploma iegūšanas Jānis turpināja bārmeņa darbu Olympic Voodoo Casino, kur pa vakariem, naktīm un brīvdienās bija sācis strādāt jau studiju laikā. Šo darbu Jānim piespēlēja kāds paziņa, to bija viegli savienot ar mācībām dienas nodaļā, un strādāt tusiņa gaisotnē nebija garlaicīgi. «Darbs bija ienesīgs, un pēc izlaiduma kādu laiku gribējās tikai vienkārši strādāt un pārējā laikā atpūsties. Taču sapratu, ka kazino negribu palikt ilgtermiņā,» Jānis teic.
Ceļot? Mācīties!
Lēmums par došanos uz Angliju bija spontāns. Daudz kas mainījās privātajā dzīvē, un Jānis kopā ar draudzeni izlēma doties pasaulē gan pastrādāt, gan paceļot. Angliju izvēlējās kā pirmo pieturas punktu ceļā uz Austrāliju. Abi jau Latvijā internetā atrada viesmīļu darbu augstas klases lauku viesnīcā skaistā, nomaļā vietā, taču tur izturēja tikai trīs mēnešus - vieta izrādījās pārāk klusa un mierīga. Viņi pārvācās pie draugiem Bredfordas pilsētā, un Jānis sāka strādāt noliktavā par elektriskā pacēlāja vadītāju, bet paralēli arī meklēt iespējas apgūt auto restaurācijas prasmes.
Retro auto Jāni interesējuši vienmēr. Jau bērnībā viņam patika Discovery pārraides par 60.-70. gadu amerikāņu «muskuļmašīnām» - tie joprojām ir Jāņa mīļākie auto. «Kad mācījos par mājturības skolotāju, man arī bija ļoti labs metālapstrādes pasniedzējs Juris Leitāns, ar kuru kontaktus uzturu joprojām. Viņš mani ievirzīja uz metālapstrādi. Es arī skolēniem pārsvarā devu šādus uzdevumus - taisījām jostas, pudeļu attaisāmos,» Jānis stāsta.
Latvijā mācību programmu auto restaurācijā nav, un arī visā Eiropā tādas ir tikai divas: viena Vācijā, otra - Līdsas koledžā Anglijā. Atradis šo koledžu, Jānis nopriecājās, par savu lēmumu mācīties paziņoja pārsteigtajiem mājiniekiem Latvijā un sāka krāt naudu šai izglītībai, kas ilga gadu un galarezultātā deva auto restauratora sertifikātu. Mācību procesā studenti praktizējās uz trim vecām klasiskajām mašīnām. «Mācības balstījās uz praktisko pusi, teorija no visa bija ap 10%. Programma bija ļoti labi aprīkota, auto restaurācijai viņiem bija teju viss iespējamais. Daļu no naudas, ko maksājām par mācībām, skola novirza materiālu un retro auto iegādei. Studentu restaurētās mašīnas tā savukārt pārdod tālāk un iegūto naudu atkal iegulda mācību materiālajā nodrošinājumā,» Jānis skaidro.
Mersedess gatavs!
Pēc koledžas beigšanas Jānim sāka gribēties mājās. Jau Anglijā viņš atrada Riga Master Workshop Jaunmārupē, kas šķita kompānija ar augstiem standartiem un skaistiem projektiem, un pieteicās tajā strādāt. Sāka kā māceklis, bet kopš janvāra kļuvis par meistaru.
Darbnīca gadā restaurē 8-10 klasiskos auto, un vienas mašīnas atjaunošana prasa apmēram gadu, Jānis stāsta. Lai gan auto restaurēšana Latvijā pārsvarā notiek hobija līmenī, Riga Master Workshop to attīsta kā biznesu, piesaistot klientus no visas pasaules. Līdz šim redzamākais darbnīcas veikums ir ekskluzīva 1943. gada Alfa Romeo kabrioleta atjaunošana, savukārt Jānim vislielākais gandarījums un prieks ir par projektu, kurš arī nu ir finiša taisnē - 1964. gada mersedess, tālaika mersedesu etalons un flagmanis. «Tam ir motors ar iešprici, kas tolaik bija revolucionāri, pati mašīna ir uz gaisa spilveniem, nevis atsperēm,» Jānim mirdz acis. Viņš stāsta, ka darbā foršākais ir tieši acīmredzamais paša pūļu rezultāts - kā vecs, sarūsējis braucamais soli pa solim pārvēršas spožā rumakā. Jāņa pienākumi ir auto izjaukšana un salikšana, metināšana, virsbūves darbi, arī agregātu tīrīšana, atjaunošana. Gadās gan, ka kaut kas ar pirmo reizi nesanāk. «Tieši virsbūves darbos vari kaut kam veltīt 1-2 dienas, bet tad secināt, ka esi turpat sākumpunktā. Bet galvenais ir rūpība un nesteidzība.»
Brīvo laiku Jānis nevelta gluži mašīnām, bet gan ģimenei un meitiņai, patīkot arī makšķerēt, slēpot, uzspēlēt volejbolu. «Neesmu no tiem, kas var strādāt 12 stundu dienā un vēl pēc tam naktī par darbu domāt.» Tomēr profesionālās nākotnes vīzijas viņam pa galvu riņķo. «Daudz sarežģītāka joma ir pirmskara auto atjaunošana, jo to detaļas vairs nav iespējams atrast. Tur cilvēki visu izgatavo pēc rasējumiem, no nulles. Es to uzskatu par augstāko pilotāžu, un tas ir tas, uz ko man nākotnē gribētos specializēties arī savā paša darbnīcā. Ir, kur augt,» Jānis saka.