LIAA, kas atrodas Ekonomikas ministrijas (EM) paspārnē, šomēnes svin 20 gadu jubileju un pagājušajā nedēļā to atzīmēja ar īpašu Polaris forumu. Tieši Polaris process tiek minēts kā visu laiku vērienīgākais LIAA ieguldījums investīciju piesaistē. Tā būtība paredz apvienot valsts un pašvaldību institūcijas, investorus un komersantus, kā arī universitātes un pētniecības centrus, lai dalītos ar informāciju, kopīgi sagatavotu projektus un nodrošinātu atbalstu, kas svarīgs ārvalstu investoram, ienākot Latvijā.
Ietekme pieaug
EM pārstāve Evita Urpena norāda, ka uzņēmējiem ir liela interese par LIAA pakalpojumiem un atbalstu eksportam: «Šī gada pirmajā pusē vien sniegtas vairāk nekā 600 konsultāciju, noslēgti 99 jauni sadarbības līgumi ar Latvijas uzņēmējiem par ārējo tirgu un biznesa partneru meklēšanu.»
Dienas aptaujātie uzņēmēji - paralēli kritikai - LIAA darbam velta arī atzinīgus vārdus. Piemēram, santehnikas ražošanas uzņēmuma PAA vadītājs Pēteris Treicis Dienai uzsver, ka LIAA darbs pēdējos gados esot krietni uzlabojies.
«Pirms desmit gadiem šo aģentūru vispār nejutām, tagad tā kļuvusi skaļāka un redzamāka. Vienmēr sekoju līdzi Andra Ozola izteikumiem medijos, kaut gan ne vienmēr tie saskan ar manu viedokli, tomēr var just, ka aģentūras vadītāja domas kļūst arvien ietekmīgākas,» teic P. Treicis.
Arī uzņēmuma SAF tehnika vadītājs Normunds Bergs novērtē LIAA nozīmi, sakot, ka tā veiksmīgi attīsta ārējo pārstāvniecību tīklu. Latvijai patlaban ir 14 ārējo ekonomisko pārstāvniecību, pat tādā tālā valstī kā Japāna.
Birokrātijas jūgā
Polaris ir viena no retajām lielajām iniciatīvām, kas pēdējos gados radusies bez ES fondu finansiālā atbalsta. Uzņēmēji LIAA pārmet, ka tā lielāko daļu kapacitātes velta tieši Eiropas naudas administrēšanai. «Liela daļa uzņēmumu sapratuši, ka struktūrfondu atbalsts ir ļoti smagnējs. Sadarbībā ar LIAA mēs nekādu mazo projektu negribam īstenot, jo birokrātiskais process ir ļoti sīkumains un sarežģīts, nav tā vērts,» nopūšas P. Treicis.
Arī N. Bergs nevilcinās kritizēt aģentūru: «LIAA ir par maz orientēta uz klientu. Kvalitatīvs audits aizstāts ar milzīgu formālismu. No vienas puses, var teikt - valdības noteikumi to paredz -, bet, no otras puses, - ne bez konsultēšanās ar LIAA šādi noteikumi tiek radīti. Eiropa dod ļoti, ļoti lielu brīvības pakāpi, un visi birokrātiskie sīkumi, piemēram, dažādu pasākumu biļešu tulkošana, nu, nav tā Eiropas prasība.»
Uzņēmējs gan atzīst, ka ne bez iemesla šī birokrātija radusies - tiklīdz tiek atklāts, ka kāds uzņēmējs krāpies, LIAA saņem pārmetumus, kas motivē radīt vēl stingrākus un sarežģītākus nosacījumus. «Mēs Latvijā esam vieni no lielākajiem burta kalpiem pasaulē, valsts pārvalde ļoti grib strādāt pēc instrukcijām. Ja instrukcijas specifikā nav rakstīts, ka kaut kas ir atļauts, ierēdņi ir pārliecināti, ka tas ir aizliegts,» saka N. Bergs.
Ir jāmainās
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts Dienai atzīst, ka bijusi kļūda uzvelt sarežģīto ES fondu administrēšanas pienākumu tieši LIAA. «Tagad aģentūrai nākas koncentrēties galvenokārt uz to, kā apkalpot šīs prasības, sadzenāt rokā fondu atskaites, pārbaudīt iepirkumus, pārliecināties, lai uzņēmēji nekrāpjas, un vajadzības gadījumā pat vērsties policijā. Tas viss neatbilst LIAA sūtībai,» uzskata D. Pavļuts.
Ministrs arī norāda - nav pareizi, ka Latvija tiek attīstīta tikai no struktūrfondu līdzekļiem. Valsts nauda uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā tiek piešķirta kūtri. «Ir svarīgi, lai mums pašiem būtu savi līdzekļi, par kuriem mēs varam lemt pēc saviem ieskatiem, nevis jāsaskaņo katra rindiņa Eiropas Komisijā. Valsts budžeta veidošanas procesā mēs rosinājām veidot valsts budžeta finansētu ekonomisko attīstību veicinošu finansējumu, ko ieguldīt industriālajā infrastruktūrā. Gan pērn, gan šogad mūsu pieprasījumi šim nolūkam vienkārši tika izmesti ārā no budžeta,» stāsta ministrs.
EM valsts sekretārs Juris Pūce norāda, ka pašreizējais stāvoklis LIAA rada pat tādu kā konfliktu. «Aģentūras galvenā misija ir atbalstīt uzņēmēju dažādos ārējās tirdzniecības pasākumos, savukārt struktūrfondu administrēšana saistīta ar kontroli par to, lai tiktu ievēroti fondu noteiktie ierobežojumi,» aicina ņemt vērā J. Pūce.
EM valsts sekretārs arī bilst, ka LIAA turpmāk nevajadzētu nodarboties ar individuālu projektu administratīvo kontroli, bet lielāku uzsvaru likt uz uzņēmējdarbības veicināšanu. «Tas nozīmē, ka EM būtu jāmaina daudzi aspekti attiecībā uz programmām, jo struktūrfondu programmu izstrādā ministrija, nevis LIAA,» teic J. Pūce.
Tam, ka iestāde ir birokrātiska, piekrīt pat LIAA vadītājs Andris Ozols. Viņš gan neuzskata, ka fondu administrēšana būtu jāuztic citai iestādei. «ES fondi ir ļoti spēcīgs instruments, ar ko uzņēmējiem palīdzēt. Ja fondus administrētu birokrātiska finanšu iestāde, šāds formāts uzņēmējiem būtu nedraudzīgāks nekā tad, ja to dara uzņēmējiem draudzīga organizācija,» skaidro A. Ozols.
LIAA vadītājs uzskata, ka labs veids, kā administratīvo slogu mazināt, ir «nevis pievērt acis uz likumdošanā pieprasītajiem rādītājiem, bet gan atteikties no dažām procedūrām.» Piemēram, tas, no kā būtu jāatsakās, esot ar ES finansējumu saistītā iepirkumu procedūra, jo «jau pašā saknē ir aplami, ka Latvijas ekonomika tiek balstīta uz lētām ķīniešu iekārtām, jo iepirkumā priekšroka ir lētākajam piedāvājumam.»
A. Ozols stāsta, ka procedūra nevajadzīgi apgrūtina gan LIAA, gan uzņēmēju darbu: «Daži negodīgie uzņēmēji tīši ģenerē lūzerus, pierunā uzņēmējus piedāvāt dārgākus piedāvājumus, lai tikai izskatītos, ka iepirkuma procedūra ir veikta godīgi.»