Ziņojumā par nodokļiem pasaulē Pasaules Bankas grupa un auditorkompānija PricewaterhouseCoopers secina, ka kopējā nodokļu likme uzņēmumiem Latvijā (35,9%) ir zemākā Baltijā (Igaunijā - 49,4% un Lietuvā - 42,6%). Kopumā zemākā likme Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) reģionā ir Horvātijā (20%), bet augstākā - Francijā (62,7%). Latvijas kopējo nodokļu likme ir 27. vietā pasaulē un 12. vietā ES/EBTA reģionā. Tātad ziņojums parāda, ka kopējā nodokļu likme uzņēmējiem Latvijā ir zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā.
Pēc ziņojuma publicēšanas parādījās Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidenta Vitālija Gavrilova atbilde par to, ka LDDK veikusi savus aprēķinus un salīdzinājumus par viena darbinieka izmaksām visās Baltijas valstīs 2015.†gadā. LDDK aprēķinos salīdzinātas kopējās darba devēja izmaksas, izmantojot līdzvērtīgus nosacījumus ar vienādu neto algu 600 eiro mēnesī par darbinieku, kuram nav apgādājamo. Latvijā šāds darbinieks darba devējam izmaksājot 1045,45 eiro mēnesī, savukārt Lietuvā - 1025,77 eiro, bet Igaunijā - tikai 987,53. Pēc LDDK teiktā, aprēķini pierāda, ka darba nodokļi un tiem pielīdzinātie obligātie maksājumi Latvijā ir augstākie Baltijā.
Swedbank Finanšu institūts paziņoja, ka, salīdzinot trīs dažādu līmeņu algu saņēmēju ienākumus katrā no Baltijas valstīm, redzams, ka pret strādājošajiem labvēlīgākā ir Igaunijas darbaspēka nodokļu politika, kam seko Lietuva.
Kā tad saprast atšķirīgos paziņojumus? Pasaules Bankas un PwC pētījums parāda, ka vidēji lielam, efektīvam uzņēmumam Latvijā darbaspēka nodokļu slogs pasaules mērogā ir vidēji liels un ir konkurētspējīgs Baltijas reģionā. No tā jāsecina, ka valdībai uzņēmējdarbības atbalstam galvenais uzsvars jāliek nevis uz nodokļu likmēm, bet uz pasākumiem, kas nodrošina godīgu konkurenci, mazinot ēnu ekonomiku.
LDDK aprēķins rāda, ka Latvijas uzņēmumiem nomināli vienāda alga izmaksās dārgāk nekā Lietuvā vai Igaunijā. Kritikai gan jāpiebilst, ka, ņemot vērā darba tirgus atšķirības, visticamāk, nebūs iespējams to pašu darbu ar vienādu efektivitāti paveikt Igaunijā lētāk kā Latvijā, jo algu līmenis ir par 30% augstāks nekā pie mums.
Swedbank Finanšu institūta aprēķins ir noderīgs iedzīvotājiem, kas plāno strādāt kādā no kaimiņvalstīm, lai saprastu, kāda būs neto alga, vienojoties par bruto algu. Mūsdienu darba tirgū, kas kļūst aizvien globālāks, tas ir svarīgi. Pētījums dod arī labu ieskatu kaimiņvalstu darbaspēka nodokļu politikas attīstībā.
Apkopojot aprēķinus, diskusijā par vidēja termiņa darbaspēka nodokļu politiku jāpanāk skaidra vīzija par neapliekamā minimuma attīstību un VSAOI taisnīgumu, tajā iekļaujot veselības izmaksu daļu.
*Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos