Saeimas Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis Dienai norādījis, ka vajadzētu turēt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) «pietiekami augstu, bet tām grupām, kurām uzskatām par nepieciešamu palīdzēt, dodam atlaides. Lielajām algām lai paliek 25% IIN likme, bet 400 latu algai vai ja ģimenē ir četri bērni - IIN likme būtu mazāka».
Dzintara Zaķa priekšlikums nav pārsteigums, bet iepriekš jau apspriests kā viens no iespējamiem variantiem Finanšu ministrijas un Labklājības ministrijas sarunās, norāda Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis.
«Jāņem gan vērā - ja Latvija būs vienīgā valsts Baltijā, kura ieviesīs IIN likmes saistību ar ienākumu līmeni, uzņēmēji vienkārši reģistrēs uzņēmumus Lietuvā vai Igaunijā,» uzsver A. Jarockis un norāda arī, ka IIN saistība ar ienākumu līmeni prasīs ļoti spēcīgus finanšu kontroles mehānismus privātajā sektorā, jo šāda sistēma var veicināt to, ka uzņēmumi oficiāli maksā strādājošajiem mazākas darba algas, lai būtu piemērojama mazāka IIN likme, bet pārējo atalgojumu noformē citādi.
Neizpratni par Dz. Zaķa izteikumiem paudis Reformu partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks un ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, norādot, ka solījums samazināt IIN līdz 20% līdz 2015. gadam ir apstiprināts normatīvajos dokumentos. «Iespējams, Vienotības frakcija apsver iespēju pārskatīt nodokļu reformas plānu kādas citas koalīcijas sastāvā, bet pašreizējā koalīcijā, kurā piedalās arī Reformu partija, šāds scenārijs netiek apspriests,» kategoriski uzsver V. Dombrovskis.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone uzskata, ka labākais risinājums nabadzības kliedēšanai būtu piemērot atvieglojumus par apgādībā esošajām personām. Viņasprāt, tas ir daudz precīzāks un efektīvāks veids, turklāt vieglāk piemērojams nekā diferencētas IIN likmes. Tāpat kā FM, arī L. Menģelsone uzskata: palielinot atvieglojumu par apgādībā esošajām personām, iedzīvotājiem būs lielāka motivācija uzrādīt ienākumus, jo «atvieglojumus no aplokšņu algas nevar saņemt».
Atvieglojumu piemērošana par apgādājamajiem būtu vispiemērotākais variants Latvijas ekonomiskās situācijas uzlabošanai, pieļauj arī Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds un norāda, ka atvieglojumiem par apgādājamiem jābūt progresīviem, piemēram, 100 latu par pirmo bērnu, 200 latu par otro, 300 latu par trešo.
IIN samazināšana līdz 20% ir izdevīga iedzīvotājiem ar lielākiem ienākumiem un nekādi nemazina nevienlīdzību, domā Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna un piebilst, ka šāds scenārijs jākombinē ar neapliekamā minimuma paaugstināšanu, kas būtu izdevīgāk iedzīvotājiem ar mazākiem ienākumiem. L. Strašuna pieļauj, ka no administrēšanas viedokļa neapliekamā minimuma paaugstināšana būtu efektīvāka, jo tā var vieglāk palīdzību diferencēt starp iedzīvotāju grupām, nekā piemērojot atšķirīgu IIN likmi.