Organizatori apgalvo, ka eksperiments ir izdevies, jo pēc gandrīz pusotra gada ilgā «ceļojuma» astronauti esot lieliskā formā un gatavi atgriezties savā iepriekšējā dzīvē.
Ir arī skeptiķi
2010. gada 3. jūnijā seši dažādu valstu pārstāvji - trīs krievi, pa vienam ķīnietim, itālim un francūzim - iegāja savstarpēji savienotos moduļos, kas bija novietoti Krievijas Biomedicīnas problēmu institūta autostāvvietā, lai «startētu» uz Marsu. Februāra sākumā notika «nosēšanās» uz Sarkanās planētas. Vienā no telpām, kas bija izveidota tā, lai maksimāli atgādinātu Marsa virsmu, divi eksperimenta dalībnieki, tērpušies 32 kilogramus smagajos astronautu skafandros, vairākkārt imitēja kosmisko pastaigu. 23. februārī sākās «astronautu» atpakaļceļš uz Zemi.
Krievijas un Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) kopīgais projekts, kas izmaksāja 15 miljonus dolāru (7,6 miljoni latu), nereti izpelnījies nievas, jo eksperimenta laikā dalībnieki neatradās bezsvara stāvoklī un nebija pakļauti Saules radītajai radiācijai, kā tas būtu reāla kosmiskā lidojuma laikā. Tomēr organizatori šaubas atvaira, sakot, ka viss ticis pielāgots, lai dalībnieki justos tā, it kā būtu devušies īstā kosmosa misijā.
Dalībnieki visu laiku bija tērpušies zilos kombinezonos, ik dienu nodeva urīna un asins paraugus, ēda astronautiem paredzēto pārtiku un mazgājās tikai reizi desmit dienās. Pat komunikācija ar ārpasauli notika ar 20 minūšu kavēšanos, komandai ik pa laikam nācās piedzīvot elektrības pārtraukumus un citas «avārijas situācijas». «Mūsu pētījums balstījās galvenokārt uz augstu stresa līmeni,» Krievijas Biomedicīnas problēmu institūta vadītājs Igors Ušakovs stāsta sarunā ar aģentūru Reuters. «Visgrūtākā lieta viņiem bija informācijas bads.»
Lai izsekotu eksperimenta dalībnieku uzvedībai, visur, izņemot labierīcības, bija izvietotas videonovērošanas kameras. Lai nenīktu garlaicībā, vīrieši, kuru vecuma amplitūda ir no 28 līdz 38 gadiem, savu laiku aizpildīja ar dažādām nodarbēm. Piemēram, ķīnietis Vans Jue apguva kaligrāfiju, bet francūzis Romēns Šarls strinkšķināja līdzpaņemto ģitāru. Visi kopā viņi regulāri dziedāja karaoki, spēlēja šahu un datorspēles. Pēdējās dienās viņi imitēja atgriešanos uz Zemes.
Marss vēl neaizsniedzams
Projekta autori uzskata, ka eksperiments ir izdevies, jo pierādījies, ka cilvēki spēj izturēt garo ceļojumu uz Marsu. Projekta laikā dalībniekiem nekonstatēja mentālas vai fiziskas veselības problēmas. «Apkalpe var pārvarēt ilgstošu izolāciju Marsa misijas laikā,» uzskata ESA speciālists Patriks Sundblats. «Psiholoģiski mēs to varam paveikt.»
Organizatori domā, ka dalībniekiem veiksmīgi izturēt eksperimentu ļāvusi apziņa, ka viņi dara ko ļoti nozīmīgu. «Es teiktu, ka šie puiši ir ļoti pozitīvā noskaņojumā. Viņi zina, ka ir paveikuši ko patiesi lielu,» vienu no projekta vadītājiem Marku Beļakovski citē AFP. «Pavadīt 520 dienas ar cilvēkiem no citām valstīm ar atšķirīgu mentalitāti nav viegli. Viņi ir rīkojušies ļoti lietderīgi.»
Pagaidām cilvēce par īstu misiju uz Marsu var tikai sapņot, jo ar pašreizējām kosmosa tehnoloģijām neesot iespējama astronautu nogādāšana uz šo planētu. ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) oktobrī paziņoja par 10 miljardus dolāru (5,1 miljards latu) vērtu projektu, lai radītu kosmosa kuģi tāliem kosmiskajiem lidojumiem, kuri varētu sākt notikt pēc 2017. gada. Tomēr pašlaik norit debates, vai doties misijā uz Marsu vai Mēnesi, kur cilvēki nav bijuši kopš 1969. gada.