Pieļaujot, ka Rojas un Mērsraga vēlmei atdalīties ir subjektīvi iemesli, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš (TP) _Dienai_ atzina, ka tā ir pietiekami nopietna situācija, lai februāra sākumā Saeimas komisija uzklausītu abas puses. Uz komisiju varētu aicināt arī pārstāvjus no Ķekavas un Baložiem, kuru bijušais līderis Andis Adats (LZS) arī paziņojis par vēlmi atdalīties no Ķekavas.
Mērsrags un Roja lēmumu par apvienošanos gan pieņēmuši brīvprātīgi, atgādināja O.Spurdziņš. Taču domnieks, bijušais Rojas priekšsēdis Alberts Neilands (LPP/LC) atceras, ka laikā, ka reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs bija Tautas partijas deleģētais Aigars Štokenbergs (tagad - SCP), pašvaldībām likts izvēlēties - vai nu piespiedu kārtā iekļauties lielajā Talsu novadā, vai veidot savu novadu, kas toreiz šķitis mazākais ļaunums. Tagad A.Neilands ir pārliecināts, ka neatkarīgi no tā, vai Saeima atļaus Mērsragam ar Roju šķirties vai ne, nekāda kopā dzīvošana vairs nebūšot un strīdi turpināšoties. Savukārt, ja Saeimas lēmums būs pozitīvs, tad «maisam gals būs vaļā», Dienai atzina bijušais Lapmežciema pagasta priekšsēdis Edmunds Pētersons (ZZS), kura vadītā pašvaldība nepiekrita iekļaušanai Engures novadā, tomēr tur nokļuva. Pagaidām Lapmežciems neplāno atdalīties, taču Mērsraga izdošanās varētu iedvesmot atsākt cīņu par savu patstāvību, atzina E.Pētersons.
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā nav noteikts, kā notiek novadu sadalīšana, Dienai kā vienu no problēmām minēja RAPLM valsts sekretāres vietnieks Artis Stucka. Tāpat nekur nav reglamentēta kārtība, kā tiek rīkotas jaunas vēlēšanas šādā situācijā. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums Saeimā ir atvērts. Tajā tiek veiktas izmaiņas, jo Valmieras novads ir pārdēvējies par Kocēnu novadu, kā arī mainījies bijušo pilsētu ar lauku teritoriju statuss. Taču likumu paredzēts pieņemt kā steidzamu, un priekšlikumu iesniegšanas termiņš piektdien beidzās.
Ministrija ir lūgusi Rojas novada priekšsēdi Jāni Žoludu (LZS), ar kuru Dienai piektdien sazināties neizdevās, šonedēļ sniegt paskaidrojumu, kāpēc Mērsraga iedzīvotājiem nav nodrošināti nepieciešamie pakalpojumi, kas minēts kā galvenais iemesls vēlmei atdalīties. Ja Rojas novada aptaujā, kuru mērs solījis organizēt, tiks nolemts šķirties, tad pašvaldībām vēl būs jāpierāda, kā tās plāno dzīvot tālāk, sadalīt mantu un nodrošināt funkciju izpildi. A.Stucka atzina, ka vēl nav pagājis tik ilgs laiks, lai varētu vērtēt, vai reforma ir izdevusies, ko varēšot saprast pēc gada. Sazinoties ar vairākām pašvaldībām, sekotājus Rojas piemēram atrast neizdevās arī starp tiem, kas vērsās Satversmes tiesā. Vieni no pēdējiem uz tiesu devās vecpiebaldzēni, protestējot pret Dzērbenes iekļaušanu Vecpiebalgas novadā tās kredītsaistību dēļ. Savu taisnību pašvaldība nepanāca, bet novada domes priekšsēde Ella Frīdvalde-Andersone tagad Dienai sacīja, ka pagasti sadzīvojot labi un arī ar kredīta atmaksu problēmu neesot. Tukuma novada priekšsēdis Juris Šulcs neparedz Mērsragam un Rojai «ilgu dzīvi kopā», ja tiks skaitīts, kas kam pieder un pienākas, un katrs dzīvos ar savām ambīcijām. Tukuma novadā viss esot kopīgs un, pateicoties pilsētai, varbūt daži pagasti ir pasargāti no bankrota, pieļāva J.Šulcs.4