Pērn Latvijā, līdzīgi kā gadu iepriekš, vēzis atklāts ap 11 000 cilvēku, liecina Slimību profilakses un kontroles centra provizoriskie dati. Bet, kā norāda Latvijas Onkoloģijas centra galvenais ārsts Viesturs Krūmiņš, 2012. gada beigās kopumā uzskaitē Latvijā bija 71 166 onkoloģiskie pacienti. Lai gan, pēc V. Krūmiņa teiktā, atklāto vēža pacientu skaits pieaug, jo attīstījušās diagnostikas iespējas, joprojām lielai daļai pacientu vēzis tiek atklāts novēloti, kad izredzes izdzīvot ir mazākas. Piemēram, 2012. gadā gandrīz 4000 gadījumu vēzis atklāts novēloti. V. Krūmiņš Dienai paskaidroja, ka vēzi pirmajā stadijā var izārstēt gandrīz visos gadījumos, bet, ja šī slimība ir ielaista, pilnīga atveseļošanās bieži nav iespējama, un tikai atsevišķos gadījumos arī vēzi ceturtajā stadijā var izārstēt. Veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība) Dienai sacīja, ka tas liecina par cilvēku slikto attieksmi pret savu veselību. Ja cilvēks pie ārsta neatnāk, palīdzēt mēs viņam nevaram, sacīja ministre, piebilstot, ka Latvijā ir par 40% vairāk trešajā un ceturtajā stadijā atklātu vēža saslimstību nekā citviet Eiropā.
Ņemot vērā, ka Latvijā ļaundabīgie audzēji ir otrs biežākais iedzīvotāju mirstības cēlonis un pēdējos desmit gados onkoloģisko pacientu skaits pieaudzis par vairāk nekā 24%, Veselības ministrija 2015. gadu plāno veidot par Pretvēža gadu. I. Circene norādīja, ka tiks meklēti papildu risinājumi, kā nodrošināt pacienta un ārsta saskarsmi. Piemēram, paredzēts, ka nākamajā Eiropas struktūrfondu plānošanas periodā uz reģioniem varētu doties mobilās brigādes. Līdz ar to gan medicīniskais personāls, gan aprīkojums tiks nogādāts pie pacienta.
Tieši cilvēku nedošanās pie ārsta patlaban ir lielākā problēma. Lai gan Latvijas iedzīvotājiem ir pieejamas trīs bezmaksas profilaktiskās vēža skrīninga programmas - zarnu, krūts un dzemdes kakla vēža novēršanai, atsaucība ir zema. Piemēram, zarnu vēža skrīningu 2013. gadā veica 9% uzaicināto pacientu. Zemās aktivitātes iemesli ir dažādi. Kā atzīst speciālisti, trūkst gan informācijas par bezmaksas pārbaudēm, gan traucē dažādi psiholoģiskie faktori. Piemēram, onkoloģisko pacientu biedrības Dzīvības koks valdes priekšsēdētāja Gunita Berķe Dienai sacīja, ka publiskajā telpā trūkst pozitīvu piemēru par izārstēšanos, kā arī cilvēkus biedē negatīvā informācija saistībā ar vēzi. Tāpat pastāv vairāki stereotipi, piemēram, liela daļa cilvēku vēzi saista ar nāvi, kā arī kaunas par iespējamo diagnozi.