Par otro mēģinājumu šī likumprojekta virzīšana droši saucama tāpēc, ka pērnruden ļoti līdzīgi finanšu ministra Einara Repšes (JL) priekšlikumi par Kredītiestāžu likuma grozījumiem jau tika iesniegti, un tad ap tiem sākās īstens riņķadancis. Atgādinām, ka par likumprojekta sagatavošanu atbildīgā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija sākotnēji atbalstīja E.Repšes priekšlikumus, kas paredzēja likumā noteikt, ka valsts atbalstu saņēmušas bankas nedrīkst aprēķināt un izmaksāt procentu maksājumus par ieguldījumiem banku subordinētajā kapitālā. Pēc tam, kad V.Kargins un V.Krasovickis, kuri par saviem ieguldījumiem valsts izglābtajā Parex ik mēnesi procentos saņem simtos tūkstošu latu mērāmus procentu maksājumus, publiski piedraudēja, ka šādu grozījumu pieņemšanas gadījumā viņi vērsīsies pret valsti tiesā, deputāti mainīja savu viedokli par nepieciešamību ierobežot procentu maksājumus abiem kungiem, kas savulaik tika dēvēti par bagātākajiem Latvijas pilsoņiem.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Irēna Krūmane pirms nedēļas intervijā Lietišķajai Dienai norādīja: «Redziet, kur ir problēma - šie akcionāri turpina saņemt labumu no valsts atbalsta, kas nav pieņemami ne pēc Eiropas Komisijas vadlīnijām, ne godīgas tirgus konkurences, kā arī vispārpieņemtās prakses un sociālā taisnīguma no nodokļu maksātāju puses. Patiesībā, pastāvot šādai situācijai, Latvija riskē ar restrukturizācijas plāna neapstiprināšanu EK.»
Iespējams, tieši bailes no Parex restrukturizācijas plāna neapstiprināšanas varētu pamudināt Saeimas deputātus tomēr ierobežot V.Kargina un V.Krasovicka iespējas arī turpmāk saņemt ievērojamas summas par ieguldījumiem Parex. To, ka abus eksbaņķierus šāda iespēja dara nervozus, apliecina tas, ka jau šonedēļ V. Kargins atkal paziņojis, ka Kredītiestāžu likuma grozījumu pieņemšanas gadījumā viņš vērsīsies tiesā un procentu atņemšana beigšoties ar to, ka tiks lauzts līgums, saskaņā ar kuru Parex pārgāja valsts īpašumā.
Sagatavoja Madara
Fridrihsone