Tagad abi grib atzīmēt sudrabkāzas. Vēl kustošais draugu pulks, kuri bijām toreiz kāzās, nolēmām, ka vislabāk mēs izpriecātos kādā skaistā čakārņu ballē - Notrauc putekļus! Pēc vecām kāzu bildēm apskatīsimies, kas toreiz mums bija mugurā, uzmauksim vecos kankarus, pašīberēsim 80. gadu disko stilā un tad palaidīsim neizšķīrušos pāri kaut kur paceļot.
Pašā sudrabkāzu kulminācijā abi paziņoja, ka nolēmuši doties ceļā. Kāzu ceļojumā. Mērķis nav zināms. Esot varianti. Viņš teica: «Loģiski, ja jau kāzu ceļojums, tad jābrauc uz Veronu...» Pie Džuljetas balkoniņa. Viņa: «Dabiski, mūsu gados beidzot jābrauc, kur acis rāda!» Tai pašā mirklī uz tortei domātām salvetēm uzrakstīja visdažādāko valstu nosaukumus. Kā loterijā izlika salvetes ar sava kāzu ceļojuma mērķi, kuru neviens nezināja, arī paši Liepiņi ne.
Liktenis Liepiņus mīl. Zināja, ko dara. Starp Ēģipti un Īslandi, izvilka salveti ar «Itālija, Verona».
Liepiņi sāka gatavoties. Pats ielīda internetā, izurbās cauri ceļvežiem kā gids, veica ievērojamāko vietu virtuālo pārbaudi, noskaidroja kultūras un sporta pasākumu plānu, izdrukāja muzeju darbalaikus, pat iezīmēja GPRS ceļu no viesnīciņas līdz hrestomātiskajam balkoniņam, zinot stāstu, ka balkoniņš ir tikai mārketinga triks. Kā bankā viņam viss bija saplānots.
Pati arī gatavojās - sameta somā pāris zīda kleitu un bija gatava doties ceļā, ļaudamās neparedzēto notikumu un negaidīto ceļu pagriezienu brīnumu atklāsmei. Kā akā skatīties, iedomājoties, kas tikai viss tur ir: brīnumu lietas un pazemes pasaules.
Tā viņi abi ceļo pa dzīvi. Kamēr saule debesīs, darbojas vīra loģika. Kad saule noriet, tā sākas sievas laiks - emocionāls un jūtīgs.