Kopskatā nekādi neiederas Floridas saulē šokolādes brūnumu ieguvusī 2012. gada Eiropas bronzas medaļas īpašniece septiņcīņniece Laura Ikauniece. Treniņnometne siltajās zemēs viņai ir beigusies, jāatgriežas skarbajā Latvijas realitātē.
«Vienreiz šī tēma ir jāsāk cilāt - cik var klusēt!» sportistes treneris Andis Austrups apjumto sporta bāžu bēdīgo stāvokli mudināja dienasgaismā izcelt vēl pirms došanās uz treniņnometni Amerikā. Ziemā ir trīs treniņu vietas Rīgā. Visas ar būtiskiem trūkumiem.
Atgriešanās 80. gados
Padomju laiku sacensību vieta Rīgas sporta manēža vairs neatbilst elementārākajām sadzīves normām. «Ir pat bijis tā, ka meitenes sūdzas - mums pa kājām blusas lēkā...» Izdzirdējusi trenera teikto, no vingrinājumu pildīšanas uz brīdi atraujas Laura. «Sporta manēžas ģērbtuvēs ir tik auksts, kā pārģērbties gandrīz nav iespējams. Par dušas izmantošanu nemaz neesmu domājusi, jo tad būtu nopietns risks saslimt.» Ja ilgāku laiku patecinot, siltais ūdens no krāniem tomēr tekot. Lauras mamma Vineta Ikauniece ar astoņdesmitajos gados uzrādītajiem rezultātiem joprojām ir Latvijas rekordiste 100, 200, 400 un 4x100 metru stafetes skrējienos. «Kad Vineta beidza sportot, viņa nodomāja, ka nākamajām paaudzēm jau būšot iespēja trenēties daudz labākos apstākļos. 2002. gadā viņa atdeva meitu uz pirmo treniņu sporta manēžā un izbrīnā iesaucās: te taču nekas nav mainījies no tiem laikiem, kad es vēl skrēju! Tagad ir 2013. gads, un par Maskavas ielas manēžu var teikt to pašu,» skumīgi secina Andis.
Zem Daugavas stadiona tribīnēm izbūvētā manēža, kurā gan nav apļa, bet tikai viena 130 metru gara taisne, ir populārākā vieglatlētu treniņu vieta. «Pēc pulksten 16 Daugavas manēžā trenēties jau ir bīstami,» uzskata Austrups. «Skrejceliņš ir pārpildīts. Viena daļa sportistu izmanto svarus, citi atkal mēģina lēkt augstlēkšanas matračos, tāpēc visu laiku ir jābūt saspringumā, lai neiedzīvotos savainojumos.» Viens labums no ļaužu masas gan esot - gaisa temperatūra pakāpjoties virs plus desmit grādu atzīmes.
Ar cerībām vieglatlēti savulaik raudzījās Grostonas ielas virzienā, kad tur būvēja Olimpisko sporta centru. Realitāte esot tāda, ka skriešanai maksimālais garums vienā virzienā šķērsām pa skrejceliņu esot 50 metru. Šķēpmešanai gan ir ierīkots sektors.
Mācīties no kaimiņiem
Ne tikai autoceļu uzturēšanā, bet arī sporta manēžu atvēršanā, pēc Austrupa teiktā, varam mācīties no igauņiem. «Tallinā vien ir trīs modernas vieglatlētikas manēžas, kurās ir sacensībām un treniņiem viss nepieciešamais. Vairākkārt esam izmantojuši Audentes manēžu, kuru par paraugu varētu ņemt arī Rīga. Līdzās ir sporta internāts, stadions, iekšpusē ierīkotas atlētikas zāles - patiešām prieks trenēties. Igaunijā sporta sistēma vairāk balstās uz privātajiem investoriem. Zinu, ka vecāki par savu bērnu treniņiem manēžās maksā ap 30 eiro mēnesī.» Krietnu soli priekšā ir arī lietuvieši. «Viņiem ir nedaudz citāda sistēma. Manēžu tīkls tika izbūvēts vēl padomju laikos. Lietuviešiem ir ļoti labi attīstīts studentu sports. No viņiem varam mācīties šajā jomā.»
Gluži bez apjumtajām bāzēm vieglatlēti Latvijā gan nav atstāti. Ventspilī un Jēkabpilī ir manēžas ar nestandarta apli, bet Kuldīgā pat 200 metru celiņš, tiesa, asajos līkumos skriešana neesot ērta. «Sacensībām Kuldīgas manēža ir laba, jo segums ir patiešām ātrs, var uzrādīt labus rezultātus. Trenēties gan es tur ilgāk par vienu nedēļu negribētu, jo cietības dēļ sāk sāpēt kājas,» skaidro Laura.
Prom uz siltajām zemēm
Latvijas Olimpiskās vienības un privāto kompāniju atbalsts Laurai paver iespējas ziemas mēnešos braukt uz nometnēm ārvalstīs. «32 dienas izvēlējāmies sezonai gatavoties Floridas štatā, Klermontā. Tur ir lieliska bāze, kuru izmanto arī savulaik pazīstamā sprintera Denisa Mičela treniņu grupa, pazīstami Kanādas un Jamaikas skrējēji. Mūsu masierīte jau smēja, ka tagad esam tā sasildījušies, ka vienu mēnesi varēsim izturēt treniņu apstākļus Rīgas manēžās. Pavasarī uz Floridu brauksim vēlreiz.
Sestdien Kuldīgā Lauru Ikaunieci būs iespēja skatīt pirmajās nozīmīgākajās ziemas sezonas sacensībās Latvijā - Katrīnas kausa izcīņā. Laura startēs 60 metru skrējienā un 60 metru barjerskrējienā. Galvenie ziemas sezonas mači būs marta sākumā Eiropas čempionātā telpās Gēteborgā, kur Ikauniece startēs pieccīņā.