Ģimene un draugi
Ietekmīgākie padomdevēji karjeras izvēlē vidusskolēniem ir vecāki un draugi, to apliecina Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) veiktā jauniešu aptauja izstādes Skola 2011 laikā, stāsta VIAA Informācijas un karjeras atbalsta departamenta direktore Aleksandra Joma. Profesiju dinastijas ģimenēs gan vairs īpaši neveidojas, jo trūkst plašu un ekonomiski stabilu nozaru, kur bērniem iet vecāku pēdās. Tiesa, vairāk kļuvis jauniešu, kas izvēlas studēt uzņēmējdarbību, jo ģimenei ir savs bizness. Caur vecākiem iepazīta noteiktu profesiju darba vide šķiet drošāka un saprotamāka, tomēr ne vienmēr tā būs piemērotākā, vecākiem arī būtu jārespektē atvases izvēle, norāda karjeras portāla Prakse.lv vadītājs Jānis Logins. Latvijas Studentu apvienības konsultāciju projekta Augstskolu anatomija koordinatore Jurita Krūma piebilst, ka vecāki mēdz uzspiest ar faktu, ka par jaunieša studijām taču maksā viņi, tomēr kopumā topošie studenti cenšas lemt individuāli.
Individualitāte gan nereti izslēdzas, parunājot ar draugiem. Diezgan daudzi jaunieši sāk apgūt kādu jomu tikai tāpēc, ka to izvēlējušies arī viņu draugi. «Ļoti nepareiza stratēģija, jo katrs taču atšķiras ar savām spējām, interesēm. Daļa pat īsti nezina, uz ko draugam piebiedrojas,» saka A. Joma. Tik traki nav, iebilst J. Logins. Skolēni stāstot, ka draugu viedoklis viņiem ir svarīgs, tomēr galīgajā izvēlē nav noteicošais. Lieliski, ja draugi nevis velk līdzi uz kādu profesiju, bet, ļoti labi pazīstot jaunieti, palīdz izvērtēt iespējamos karjeras ceļus, teic arī J. Krūma.
Mediji un konsultanti
Visai spēcīga ietekme ir medijiem, kuriem, pēc portāla Prakse.lv veidotāju novērojumiem, arī ir svarīga loma profesiju prestiža celšanā. Dažādu jomu karjeras veiksminieku stāsti rosina jauniešus sekot šiem piemēriem, tomēr tajā pašā laikā TV seriālos un kinofilmās nereti izpaliek attēloto profesiju patiesā ikdiena, ēnas puses, rutīna. J. Krūma teic: «Kinoindustrija arī studijas visbiežāk attēlo bez pašām studijām.»
Galvenā nelaime, kāpēc jaunieši gatavi aiziet līdzi draugiem vai noticēt filmām, ir tā, ka nav bijis neviena cita, kas palīdzētu saprast, kura ir viņiem piemērotākā nozare, uzskata A. Joma. Labs risinājums ir karjeras konsultants, kas apmācīts saskatīt kopsakarības un kam skolēni, iespējams, uzticēsies vairāk nekā skolotājiem, kas viņiem ikdienā liek atzīmes. «Jāsaka gan, ka karjeras testi izpelnījušies arī jauniešu kritiku, jo bieži vien tie esot pārāk sarežģīti un tā arī nesniedzot skaidru atbildi, ko darīt nākotnē,» saka J. Logins. Jaunieši savā maksimālismā vēlas saņemt konkrētas norādes, lai gan testi spēj iezīmēt tikai aptuveno profesionālo virzienu. Sevis izzināšana kopā ar konsultantu tomēr ir labs atspēriens pirms lēmuma. Aizķeršanās tik tā, ka Latvijā šādu konsultantu finanšu (arī izpratnes) trūkuma dēļ ir gauži maz - atsevišķās skolās un pašvaldībās, dažās privātās karjeras konsultāciju firmās, NVA. A. Joma norāda, ka šo robu aizpildīt var mēģināt skolotāji, savu priekšmetu mācot ne tikai tā, lai skolēni nokārtotu eksāmenus, bet arī tā, lai viņi saprastu šo zināšanu pielietojumu reālajā, darba dzīvē.
Prognozes un paša acis
Ekonomistu un uzņēmumu paustās darba tirgus prognozes ir nopietna viela pārdomām, tomēr arī šeit nekas nav pilnīgi droši - viss mainās tik strauji, ka patlaban neviens nav spējīgs ar garantiju atbildēt, kādi speciālisti būs pieprasīti pēc gadiem pieciem. «Drošāk ir vērot tendences pasaules mērogā, interesēties par sev saistošo uzņēmumu attīstības virzieniem,» iesaka J. Krūma.
Asu aci jāvērtē arī augstskolu piedāvājums, kuru mārketings mēdz būt visai agresīvs un efektīvs - tās piedāvā iestājoties (varbūt pat atvedot līdzi draugu) laimēt balvas, iegūt studiju maksas atlaides u.tml. Eksperti tomēr uzsver, ka ir jāparok dziļāk - jāpapēta studiju programmu saturs, kvalitāte, tas, ko tad īsti students pēc absolvēšanas pratīs un kur to varēs izmantot. «Ne jau vienmēr ar mārketingu pievilinātu studentu augstskolas arī notur. Daudzi aiziet pēc 1. kursa,» teic A. Joma.
Lai gan universālas formulas, kā izlemt savu karjeras nākotni, nav, eksperti silti iesaka izmantot visas iespējas, lai profesiju un arī studiju aizkulisēs ielūkotos savām acīm. «Nav izdomāts nekas labāks, kā klātienē iepazīties ar reālu darba vidi, piemēram, ēnu dienās, ekskursijās uzņēmumos. Tas atvieglo izvēli,» saka J. Logins.