Neveikli. Šokējoši. Uzjautrinoši. Netalantīgi. Vienkārši stulbi
Jebkuru no šiem apzīmējumiem, un, patiesību sakot, vēl desmitiem citu, var attiecināt uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Nelijas Jezdakovas svētdienas iznācienu LTV1 raidījumā Panorāma. Ja vien ne skaudrā apziņa, ka tā patiešām ir realitāte, varētu pieņemt, ka nejauši uzslēgusies kāda Holivudas komēdija un tūlīt kadrā izlēks vismaz Džims Kerijs, lai notikumus padarītu vēl absurdāk un sirreālāk neiespējamus.
Taču Jezdakova svētdien bija īsta. Viņa netēloja, un to apliecina arī vēlākais, aizkadrā palikušais lūgums nodot žurnālistam Jānim Gestam vēstījumu, ka viņš ir svoločs.
Protams, var diskutēt par to, vai sabiedrībai maz ir jāzina, kāds izskatās VID vadītājs, varbūt pareizāk ir, ja šis cilvēks vairāk turas ēnā un arī citu ar represīvām funkcijām apveltītu iestāžu vadītāji bieži vien nav pieejami medijiem jebkurā diennakts laikā. Taču jebkurā gadījumā VID vadītāja pienākums ir nozīmēt kādu cilvēku, kurš ikdienā spētu sakarīgi komunicēt ar sabiedrību, skaidrot lēmumus un atbildēt uz jautājumiem. Un VID vadītāja pienākums ir arī TV ekrānā neizturēties maksimāli neveikli, tādā veidā apkaunojot ne tikai sevi un savu iestādi, bet arī valsts amatpersonas kā tādas. Jo vienkāršam skatītājam patiesībā ir vienalga, kas par činavnieku atkal ir izgāzies. Viņš tikai kārtējo reizi ir guvis apstiprinājumu tam, ka viņi visi tur tādi.
Diemžēl ir sajūta, ka Jezdakova šoreiz nav vientuļa savās domās. Pietiekami daudz publisku, valsts iestāžu vadītāju uzskata, ka atrodas savās mazajās monarhijās, par kurām citiem nav un nevar būt nekādas daļas. Turklāt tie, kuri par tur notiekošo izrāda kaut minimālu interesi, automātiski tiek iekvalificēti apkarojamu svoloču kategorijā, aizmirstot, ka patiesībā jau valsts iestādes nav veidotas tāpēc, lai to vadītājiem būtu darbs. Tās ir pamatā servisa iestādes (un tāda ir ne tikai VID, bet arī policija), kurām jābūt iedzīvotājiem maksimāli atvērtām. Un tāpēc žēl, ka augstos amatos ir personas, kuras ne izprot savu sabiedrisko lomu, ne apzinās savu valstisko misiju un tā vietā, lai mazinātu varas plaisu no sabiedrības, pieliek teju titāniskas pūles, lai, gluži pretēji, - to palielinātu.