Pakāpeniski rodas alternatīvas Krievijas tirgum

Vājuma pazīmes izrādīšana ir bīstama. Sevišķi lielvalstīm. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka pašreizējās ģeopolitiskās situācijas iespaidā Krievija izvēlējās pagarināt importa ierobežojumus ES valstu, tostarp arī Latvijas, pārtikas produktiem. Tas nekas, ka valstī gada inflācija pārsniedz 15%, un pārtikai tā ir vēl augstāka, savukārt pārējā pasaulē cenu pieaugums ir tuvs nullei. Sodīt ārējos ienaidniekus ir svarīgāk nekā tas, ka rūk pašu iedzīvotāju maku biezums. Turklāt aizvien vairāk rodas pārliecība, ka Krievija ir stipri vien pārspīlējusi savu kā noieta tirgus nozīmi; noraudzīties, kā sabrūk naidniekvalstu pārtikas tirgus, tai neizdosies. Situācija, protams, ir nepatīkama, jo sevišķi zemniekiem, kuri pārtikas ražošanas un tirdzniecības ķēdē atrodas pašā apakšā. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu pērn pārtikas rūpniecības produktu un dzērienu eksports uz Krieviju ir krities par 35,1% līdz 48,28 miljoniem eiro. Skaitlis var šķist visai iespaidīgs, tomēr, ja ņem vērā, ka Krievija piedzīvojusi arī valūtas krīzi, iespējams, embargo nodarītā skāde pārtikas rūpniecībai kopumā nemaz nav tik liela. Kopumā šā gada pirmajā ceturksnī pārtikas produktu eksports sarucis par 11,5% līdz 166,3 miljoniem eiro, taču vienlaikus ir arī pozitīvas ziņas, un tās norāda uz strauju Latvijas pārtikas preču eksporta pieaugumu uz ES iekšējo tirgu. Piemēram, uz Lielbritāniju eksporta apjoms gada laikā ir teju divkāršojies, pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn palielinoties par 96% līdz nepilniem 3,6 miljoniem eiro. Arī uz tādām valstīm kā Vācija un Zviedrija pārtikas rūpniecības eksports strauji palielinās, gadā pieaugot attiecīgi par 39% un 54% un naudas izteiksmē sasniedzot 5,67 un 5,27 miljonus eiro. Eksports audzis pat uz Poliju, saistībā ar kuru bija bažas, ka tās lētā produkcija vispār var izraisīt bankrotu vilni mūsu valsts pārtikas industrijā. Protams, pārdošanas apjomi Rietumeiropā un arī par Krievijas alternatīvu uzskatītajā Ķīnā patlaban nevar aizbērt Krievijas radīto bedri, taču nozares pārstāvji uzsver, ka ienākšanai jaunā tirgū ir nepieciešami pat vairāki gadi. Līdz ar to statistikas dati vedina secināt, ka pārorientācija uz citiem noieta tirgiem norit visai veiksmīgi un Krievijas radītais robs pārtikas industrijai kopumā, visticamāk, būs pagaidu rakstura. Turklāt tiem, kas vienalga bažījas vai, tieši pretēji, Kremļa propagandas iespaidā priecājas, ka pārtikas ražošanas konveijeri apstāsies, nenāk par ļaunu zināt, ka pārtikas ražošana Latvijā pamatā orientējas uz vietējo tirgu un tās eksporta īpatsvars pret saražoto ir viens no zemākajiem apstrādes rūpniecības nozarē, pēdējo gadu gaitā svārstoties ap 30%. Līdz ar to tīri matemātiski var secināt, ka, varbūt izņemot atsevišķus uzņēmumus, nekāds beigu sākums Latvijas pārtikas nozarē nav gaidāms. Krievijas pagarinātais embargo Rietumu pārtikas produktiem būtisku kaitējumu nenodarīs, veicinot eksporta pārorientēšanos un lielāku ekonomisko neatkarību.